(bez virsraksta)

« previous entry | next entry »
Aug. 6., 2014 | 10:14 pm

Mēs (vidējais cilvēks +/- 3 sigmas) diezgan labi apzināmies daudzas tagadējā pasaulē pastāvošās problēmas un mājam ar galvu, kad kāds tās piemin. Piemēri: bezdarbs, pasaulē valdošais bads un slimības, pastāvīgie kari, valdības korumpētība un citas nospiedošas, ne vienmēr tuvas, bet tomēr esošas lietas. Bet tajā brīdī, kad kāds ierosina veikt acīmredzamas izmaiņas sistēmā un valdošajā kārtībā, momentāli tiek sameklēti visi prātā nākošie iemesli, kāpēc ieteiktais nekam neder. Kas būtībā būtu labi, ja ieteikums tiešām tiktu analizēts ar prātu un iemesli pamatoti, izprotot pašas idejas vērtīgumu, to uzreiz neatmetot prom. Bet diemžēl biežāk dzirdētie argumenti ir "tas nekad nestrādātu" un "tāda ir cilvēka daba" un pati ideja tiek norakta, pat nemēģinot to izgaršot.

Piemērs ir "Venus project". Es neiestājos tā pusē kā ideāla nākotnes pārstāvja priekšā, bet tas ir piemērs, kurā ir sastopamas daudzas vērtīgas (un vismaz nopietni apspriežamas) idejas. Piemēram, datorizēta visas pasaules resursu pārvalde un izdale vadoties pēc sistēmā esošajiem (un nepārtraukti klāt nākošajiem) datiem. Jo visi ir dzirdējuši, ka resursi uz pasaules pietiek un uz brīdi ir gatavi par to aizdomāties, bet realitātē cilvēki ir gatavi pavadīt mēnešus domājot par to, kas ir vainīgs pie Maksimas traģēdijas, tā vietā lai kaut vai apsvērtu domu par to, kā varētu palīdzēt tiem 800 miljoniem cilvēku, kas lēnām mirst bada nāvē (un sev pie viena). Mums visiem gribās mierīgāku pasauli, pasauli, kurā nav kara draudu, kur tevi negrib nogalināt par to, ka tu esi gejs, tev ir cita ādas krāsa vai reliģiskie/ateistiskie uzskati, kurā nav jāuztraucas, ka paliekot bez darba, tu vari palikt par sabiedrības atkritumu (te gan vēl jāpārjautā - vai tiešām mums to visu gribās?). Bet doma par to, ka varētu nojaukt nāciju robežas, armiju aizvietot ar profesionālu starpkultūru/tautu attiecību speciālistu komandu un lietām, kuras pašlaik var nopirkt par naudu, radīt brīvpieeju liekas ... ķecerīga. Toties, ne mirkli nedomājot, liela cilvēces daļa ir gatava atgriezties pie mistiskajām "tradicionālajām vērtībām". Te gan jāņem vērā tas, ka es tās necenšos pazemināt (lai gan arī neko augstu par tām nedomāju), bet gan uzrādu kā salīdzinājumu. Jo lai arī notiktu atgriešanās pie TV, acīmredzams ir tas, ka tas nemainītu uzskaitītās problēmas, jo tās ir pastāvējušas arī tad, ka TV bija vienīgās vērtības. Teiktais tikai lieku reizi parāda attiecīgā teiciena atbilstītu, ka mūsu intuīcija ir lineāra, bet iztēle – vāja. Ir viegli paskatīties pagātnē un atrast tur labās lietas, bet ir grūti tās saredzēt reālos nākotnes risinājumos.

Neskatoties uz iepriekš teikto, progress tiek virzīts uz priekšu patstāvīgi un pat pašas novatoriskākās un grūtāk pieņemamās idejas, tās pietiekoši daudz dzirdot (par to - paldies cilvēka prāta biasiem), tiek pieņemtas un analizētas ne tikai ar stereotipiem pārbagāto intuitīvo domāšanas sistēmas daļu, bet arī ar loģiski racionālo. Bet progresu nevajag uzskatīt par pašsaprotamu, jo lai gan tehnoloģijas attīstās, cilvēka doma ne obligāti iet virzienā tikai uz augšu.

Mēs viegli pieņemam dažādas ezotēriskās domas un pārliecības, jo tās rada komforta sajūtu. Šīs idejas parasti ir pozitīvas vai/un spēlējas ar mūsu iekšējo bērnu, gan arī neliek prātam izjust nepatīkamu saspringumu. Diemžēl ar radikālām idejām tas tā nav. Tā kā tās, par kurām es runāju, ir reālas un ļoti atkarīgas no citiem cilvēkiem (lai tās pielietotu), tad ir skaidrs, ka būs jāpārvar sevi, jānostājas pret populārajām nostājām un jārēķinās ar vēl neapzinātām lietām izpildījumā un sekās. Tas viss intuitīvi atbaida jau uzreiz un liek meklēt aizbildinājumus tādus kā "tas nav iespējams". Tāpēc ir nepieciešams domāt, analizēt un censties apzināties, kas ir svarīgākais. Stiprināt savu prātu. Meklēt kļūdas savā domāšanā. Balstīt savu viedokļus uz reāliem faktiem, statistiku un pētījumiem, nevis "man tā liekas". Izaicinājumus, kas prātam uzlikti, uzskatīt par veidu, kā to pilnveidot, nevis nepatīkamu pienākumu, no kura maksimāli jāizvairās. Atmest ideju, ka sociums nav maināms. Jo tajā brīdī kad tu mainies, tas jau notiek. Maināmi nav tikai fizikas likumi un pat tie ik pa laikam tiek pilveidoti un atklātas jaunas to "dimensijas".

/Šajā garajā tekstā es nemēģinu pasludināt nekādu patiesību. Tikai pārdomāju lietas pie sevis un cenšos tās izteikt rakstiski.

Link | ir doma | Add to Memories

Comments {24}

chrono

(bez virsraksta)

from: [info]chrono
date: Aug. 7., 2014 - 10:24 pm
Link

Piemērs: gan man, gan kaimiņu lopam ir iespēja piekļūt pludmalei un peldēties visu diennakti jūrā. Ne man, ne tev neskauž tas, ka viņam arī šāda iespēja pastāv, pat ja mēs esam kaut kādā ziņā labāki un vairāk pelnījuši piekļuvi tai. Līdzīgi arī vajadzētu būt ar sabiedrību, kurā ir brīvpieeja visam. Tas, ka kaut kas ir nokļuvis tavā īpašumā vairāk nerada nekādu prestižu, jo par to nav jācīnās un līdz ar to nevienam nav sajūta, ka kāds kumoss tam ir atņemts.

Nav īpaši jāaizdomās, lai ieraudzītu, ka tādas īpašības, kā nenovīdība, spēlē diezgan augstu lomu izvērtējot jebko, kam ir jūtama altruistiska piegarša. Pat ja šī "jebkā" īstenošana kaut kādā ziņā atvieglotu arī paša dzīvi. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir jāiemācās racionālāk domāt, lai nekristu šādās nenovīdības lamatās. Esmu dzirdējis pietiekoši radikālus uzskatus, piemēram tādu, ka visi sociāli apgādājamie cilvēki būtu vienkārši jānošauj, lai ļautu godājamajam komentāra autoram iegādāties platekrāna televizoru nevis par 12 mēnešu kredītu, bet gan 11 (pēdējā teikuma daļa ir mana spekulācija par mudinošo iemeslu tā teikt). Man tāds viedoklis nav un es neuztraucos par domu, ka kādam, kuram iet grūtāk dzīvē (lai arī kādi būtu tie iemesli) tiek sniegta iespēja vismaz eksistēt, pat ja man tamdēļ ir vienu dienu laša filejas vietā jāpaņem vistas fileja. Un pat ja kāds nepelnīti uz tā uzdzīvojas. Mēs esam nenormāli pārticīgi un ir apkaunojoši, ja kāds rauc pieri par to, ka neliela daļa no šīs pārticības tiek iedota kādam, kuram tās nav.

Primāri man ir pilnveidot un mainīt pašam sevi. Bet pat neliela diskusija pie pusdienu galda, runājot ar draugiem vai kolēģiem spēj mainīt pasauli. To nelielo pasaules daļiņu, kas ir pie šī galda. Kas tālāk var mainīt apkārtējos un tie atkal apkārtējos. Esi dzirdējis, ka baumas izplatās eksponenciāli (to sākumposmā, protams)? Līdzīgi ir ar idejām. Un ik pa laikam uzrodas arī kāds, kurš tās mēģina īstenot dzīvē. Tā ne vienmēr ir tikai spriedelēšana. Un pat spriedelēšana maina sevi un citus. Un lai kaut kas mainītos, ir jāmainās pašai sabiedrībai. Kaut vai lēnām progresējot.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

(bez virsraksta)

from: anonymous
date: Aug. 9., 2014 - 08:35 am
Link

Sāksim ar to, ka mēģināju norādīt uz dažiem no iemesliem, kāpēc šobrīd tas viss nestrādātu, tam, ka tev šķiet, ka tev būtu pietiekami viegli pieņemt šādu iekārtojumu es ticu, pasaulē ir pietiekami daudz ideālistu, kuri nespēj izprast kāpēc citi nedomā, kā viņi. :)
BET, pludmale un manta nu tiesām nav labs salīdzinājums, tās ir diezgan atšķirīgas kategorijas. Ir, protams, cilvēki, kam pieder dažādi īpašumi, kas ietver sevī mežus, pludmales, ielejas, eserus utt, bet galvenā starpība starp pludmali un jebkuru mantu ir tā, ka pludmale ir dabas radīta, bet dārgo pulksteni, mašīnu, apģērbu utt, kāds cilvēks ir radījis un izdomājis. Pieņemsim, ka šī tevis minētā skaistā, labā un labsirdīgā sabiedrība tiek radīta un visi ar visu dalās, kurš īsti būs tas kas strādās, lai kaut ko saražotu? Ja tu esi no tiem, kas parādīs ar pirkstu uz mašīnām un datoriem, tad saproti, ka arī tām vajag izstrādātājus, kādu kas tās apkopj un kādu, kam būs speciāli jāmācās un jāstrādā priekš citiem. Kā būs ar nenovīdību starp cilveku grupām šajā gadījumā? Un kas būs tie, kas izlems ko un kam dot? Man liekas nav tālu vēsturē jāskatās un vēl joprojām ir cilvēki, no kuriem var arī uzzināt par šo periodu, lai redzētu, ka ar šādas sistēmas uzspiešanu neveicas pilnībā, ir lietas, kurām jānāk dabiski, bet cilvēce nekad nemācās un katra paaudze pieļauj tieši tās pašas kļūdas, kuras iepriekšējā, gan jau padomju režīms tiks vēlreiz iziets. Un lai cik ļoti patiesībā es labprāt pieturētos pie šī utopiskā modeļa, kad resursi tiek izdalīti vismaz primārā līmenī, tā sakot lai vismaz visiem ir dzīvesvieta (lai gan dzīvesvietas par brīvu visticamāk padarītu būvniecības sandartus pat vēl sliktakus nekā tagad)un pārtika, un pārējo tad jau lai nopelna pats, ja nu ir vēlmes pēc kādām ekstrām, to ka tas nav iespējams pierāda nepārtrauktā nenovīdība, kautiņi. Es nekad nesapratīšu nepieciešamību nodzerties katru dienu un to prieku ko daži cilvēki saņem piekaujot, pazemojot un izmantojot par sevi vājākos, gan cilvēkus, gan dzīvniekus, tikai un vienīgi tā iemesla dēļ ka viņi var, ir cilvēki, kas tik ļoti ir iekšā savā pasaulē un ticībā, ka viņi ir paši svarīgajiem un viņiem pienākas pilnīgi viss ko tie vēlas, ka tāda lieta kā empātija pret to veco cilvēku, kurš tiek sakapāts gabalos ar cirvi pāris santīmu dēļ viņiem nav,
Un jā, par to kā varētu atbrīvoties no visiem vecajiem cilvēkiem, lai šī brīža jaunākajiem un spēcīgākajiem cilvēkiem būtu vieglāk esmu dzirdējusi, un zini, tā pat nav nekāda īpaši jauna ideja, ja palasi pasakas, saproti, ka šī īpašības daļā cilvēces ir bijusi vienmēr. Šī nespēja aizdomāties tālāk par savām vajadzībām un komfortu un pat nelielas empātijas trūkums, aizdomājoties, ko gan izjūt otrs cilvēks attiecīgajās situācijās nekad neļaus izveidot sabiedrības modeli, kur primārais ir aizdomāties arī par citiem cilvēkiem.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

(bez virsraksta)

from: anonymous
date: Aug. 9., 2014 - 08:36 am
Link

Savukārt baumas un idejas….divas lietas, kas tomēr ir pārāk atšķirīgas attiecībā arī uz izplatību, paskaties kas tomēr biežāk tiek lasīts un izraisa interesi medijos. Pabaumot par kaimiņu Annu, un ar ko viņa ir salaidusi, vai to meiteni, kas gora savu pakaļu pa tv ir kudiš interesantāk lielākajai daļai cilvēku un tuvāk viņu ikdienai. Bet ok, pat ja Tevis minētā ideja, pilnīgi noteikti nav jauna un ir jau mēģināta nesekmīgi tikt realizēta, saprotu ko tu domā attiecībā uz ideju pārrunāšanu un spriedelēšanu. Bet cilvēkam, kam izdosies ko mainīt, sarunas pie pusdiengalda diez vai būs īstais variants. Parasti ir kāds harizmātisks cilvēks, kurš apvieno tās cilvēku masas, kurām ikdienā savu domu veidošana ir apgrūtināta, izveidojot viņu garlaicīgajās un vienas taisās trajektorijas garlaicīgajās dzīvēs to Lielo mērķi un Ideju. Protams, liela daļa tur būs arī tikai kautiņa dēļ, īpašība, kas parasti vairāk izplatīta y hromosomu nēsātāju vidū. Ja nebūtu neviena, kas vēlētos kādam nodarīt pāri, nebūtu arī tādu lietu kā karu, dzīvotu saticīgi, bet mēs to nedaram arī tagad. Krievija atkal mēģina sev pievienot jaunas teritorijas, kamēr lielai daļai krievu tautai ir iezombēts, cik cēlu lietu viņi ar šo dara, un kā visas tautas ir pret nabaga krieviem, mēs šeit ārpusē esam fašisti, kas spīdzina un krustā sit bērnus māšu acu priekšā, un cilvēki ar kuriem pirms tam varēju mierīgi sarunāties pēkšņi ir pilnīgi pārvērtušies. Tas ir skumji un nesaprotami. Bet vienmēr ir cilvēki kas pārāk pakļaujas skaļi izmestām frāzēm, Latvijas nesenajā periodā bija gan Maksima, gan Zatlers, kad nevarēju saprast ko lielākā daļa cilvēku un arī manu draugu ir salietojušies.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

chrono

(bez virsraksta)

from: [info]chrono
date: Aug. 10., 2014 - 12:23 pm
Link

Nedaudz slinkums jau sāk palikt atbildēt, jo mana doma nebija par radikālu pasaules mainīšanu un augstāk minētās idejas tika minēti kā piemēri, nevis domas, kuru izpildei es automātiski ticu. Var jau čīkstēt, ka tā visa ir tikai spriedelēšana, ka nekas nekad nemainīsies un ja mainīsies, tad tikai pāris tūkstošu gadu laikā (un arī tad ne obligāti uz labu), bet tas tiešām neko nemaina, tikai rada iluzoru nolemtības sajūtu. Neatceros vārdu datoriķim kurš teica sekojošo: "Ja es gribu atrisināt kādu problēmu, tad es vispirms iedomājos, ka man ir datorresursi ar bezgalīgu kapacitāti un kā es šo problēmu varētu atrisināt tad. Kad esmu ticis galā ar to, es sāku pārdomāt, kas man to kavē atrisināt ar pašlaik pieejamajiem datorresursiem." Vispirms jāsāk ar ideju, nedomājot par visiem šķietamajiem ierobežojumiem tās izpildē. Kad ir attīstīta pati ideja un atzīta par labu esam, var sākt domāt par to, kā to ieviest, kas traucē to izdarīt un kādi ir alternatīvie ceļi uz to. Nevis dzīvot apziņā, ka "cilvēka daba" ir nemaināma, kas vienkārši ir iesīkstējies stereotips.

Atbildēt | Iepriekšējais

chrono

(bez virsraksta)

from: [info]chrono
date: Aug. 10., 2014 - 12:10 pm
Link

Sāksim ar to, ka es neesmu ideālists un neticu, ka pastāvošās lietas un kārtību ir viegli izmainīt. Diskutabls ir arī jautājums, vai citus cilvēkus labāk spēj izprast tu vai es. ;)

Es labprāt norādīšu uz mašīnām un norādīšu arī uz to, ka jau pašlaik ir iespējams iegūt tādu automatizāciju, ka apkopi, detaļu nomainīšanu un citu mašīnu radīšanu ir iespējams piešķirt citām mašīnām - pašorganizējoša un reproducējoša mašīnu sabiedrība.

Tevis teiktajā parādās tas, ko es minēju par lineāro domāšanu - skatīšanās pagātnē un mēģinājums no turienes izvilkt tālejošu secinājumus. Vārds "neiespējams" vispār būtu jācenšās lietot pēc iespējas retāk, jo iespējams parasti ir daudz vairāk, nekā tev pašam var ienākt prātā. Domāšana par citiem cilvēkiem, pašaizliedzība u.c. kultivējamas īpašības, tāpat kā nenovīdība, vēlēšanās vienmēr būt labākajam u.tml. ir ne tikai iedzimtas un "cilvēka dabai" raksturīgas, bet arī apkārtējās vides produkts.

Atbildēt | Iepriekšējais