(bez virsraksta)
Aug. 9., 2014 | 08:35 am
No:: anonymous
Sāksim ar to, ka mēģināju norādīt uz dažiem no iemesliem, kāpēc šobrīd tas viss nestrādātu, tam, ka tev šķiet, ka tev būtu pietiekami viegli pieņemt šādu iekārtojumu es ticu, pasaulē ir pietiekami daudz ideālistu, kuri nespēj izprast kāpēc citi nedomā, kā viņi. :)
BET, pludmale un manta nu tiesām nav labs salīdzinājums, tās ir diezgan atšķirīgas kategorijas. Ir, protams, cilvēki, kam pieder dažādi īpašumi, kas ietver sevī mežus, pludmales, ielejas, eserus utt, bet galvenā starpība starp pludmali un jebkuru mantu ir tā, ka pludmale ir dabas radīta, bet dārgo pulksteni, mašīnu, apģērbu utt, kāds cilvēks ir radījis un izdomājis. Pieņemsim, ka šī tevis minētā skaistā, labā un labsirdīgā sabiedrība tiek radīta un visi ar visu dalās, kurš īsti būs tas kas strādās, lai kaut ko saražotu? Ja tu esi no tiem, kas parādīs ar pirkstu uz mašīnām un datoriem, tad saproti, ka arī tām vajag izstrādātājus, kādu kas tās apkopj un kādu, kam būs speciāli jāmācās un jāstrādā priekš citiem. Kā būs ar nenovīdību starp cilveku grupām šajā gadījumā? Un kas būs tie, kas izlems ko un kam dot? Man liekas nav tālu vēsturē jāskatās un vēl joprojām ir cilvēki, no kuriem var arī uzzināt par šo periodu, lai redzētu, ka ar šādas sistēmas uzspiešanu neveicas pilnībā, ir lietas, kurām jānāk dabiski, bet cilvēce nekad nemācās un katra paaudze pieļauj tieši tās pašas kļūdas, kuras iepriekšējā, gan jau padomju režīms tiks vēlreiz iziets. Un lai cik ļoti patiesībā es labprāt pieturētos pie šī utopiskā modeļa, kad resursi tiek izdalīti vismaz primārā līmenī, tā sakot lai vismaz visiem ir dzīvesvieta (lai gan dzīvesvietas par brīvu visticamāk padarītu būvniecības sandartus pat vēl sliktakus nekā tagad)un pārtika, un pārējo tad jau lai nopelna pats, ja nu ir vēlmes pēc kādām ekstrām, to ka tas nav iespējams pierāda nepārtrauktā nenovīdība, kautiņi. Es nekad nesapratīšu nepieciešamību nodzerties katru dienu un to prieku ko daži cilvēki saņem piekaujot, pazemojot un izmantojot par sevi vājākos, gan cilvēkus, gan dzīvniekus, tikai un vienīgi tā iemesla dēļ ka viņi var, ir cilvēki, kas tik ļoti ir iekšā savā pasaulē un ticībā, ka viņi ir paši svarīgajiem un viņiem pienākas pilnīgi viss ko tie vēlas, ka tāda lieta kā empātija pret to veco cilvēku, kurš tiek sakapāts gabalos ar cirvi pāris santīmu dēļ viņiem nav,
Un jā, par to kā varētu atbrīvoties no visiem vecajiem cilvēkiem, lai šī brīža jaunākajiem un spēcīgākajiem cilvēkiem būtu vieglāk esmu dzirdējusi, un zini, tā pat nav nekāda īpaši jauna ideja, ja palasi pasakas, saproti, ka šī īpašības daļā cilvēces ir bijusi vienmēr. Šī nespēja aizdomāties tālāk par savām vajadzībām un komfortu un pat nelielas empātijas trūkums, aizdomājoties, ko gan izjūt otrs cilvēks attiecīgajās situācijās nekad neļaus izveidot sabiedrības modeli, kur primārais ir aizdomāties arī par citiem cilvēkiem.
BET, pludmale un manta nu tiesām nav labs salīdzinājums, tās ir diezgan atšķirīgas kategorijas. Ir, protams, cilvēki, kam pieder dažādi īpašumi, kas ietver sevī mežus, pludmales, ielejas, eserus utt, bet galvenā starpība starp pludmali un jebkuru mantu ir tā, ka pludmale ir dabas radīta, bet dārgo pulksteni, mašīnu, apģērbu utt, kāds cilvēks ir radījis un izdomājis. Pieņemsim, ka šī tevis minētā skaistā, labā un labsirdīgā sabiedrība tiek radīta un visi ar visu dalās, kurš īsti būs tas kas strādās, lai kaut ko saražotu? Ja tu esi no tiem, kas parādīs ar pirkstu uz mašīnām un datoriem, tad saproti, ka arī tām vajag izstrādātājus, kādu kas tās apkopj un kādu, kam būs speciāli jāmācās un jāstrādā priekš citiem. Kā būs ar nenovīdību starp cilveku grupām šajā gadījumā? Un kas būs tie, kas izlems ko un kam dot? Man liekas nav tālu vēsturē jāskatās un vēl joprojām ir cilvēki, no kuriem var arī uzzināt par šo periodu, lai redzētu, ka ar šādas sistēmas uzspiešanu neveicas pilnībā, ir lietas, kurām jānāk dabiski, bet cilvēce nekad nemācās un katra paaudze pieļauj tieši tās pašas kļūdas, kuras iepriekšējā, gan jau padomju režīms tiks vēlreiz iziets. Un lai cik ļoti patiesībā es labprāt pieturētos pie šī utopiskā modeļa, kad resursi tiek izdalīti vismaz primārā līmenī, tā sakot lai vismaz visiem ir dzīvesvieta (lai gan dzīvesvietas par brīvu visticamāk padarītu būvniecības sandartus pat vēl sliktakus nekā tagad)un pārtika, un pārējo tad jau lai nopelna pats, ja nu ir vēlmes pēc kādām ekstrām, to ka tas nav iespējams pierāda nepārtrauktā nenovīdība, kautiņi. Es nekad nesapratīšu nepieciešamību nodzerties katru dienu un to prieku ko daži cilvēki saņem piekaujot, pazemojot un izmantojot par sevi vājākos, gan cilvēkus, gan dzīvniekus, tikai un vienīgi tā iemesla dēļ ka viņi var, ir cilvēki, kas tik ļoti ir iekšā savā pasaulē un ticībā, ka viņi ir paši svarīgajiem un viņiem pienākas pilnīgi viss ko tie vēlas, ka tāda lieta kā empātija pret to veco cilvēku, kurš tiek sakapāts gabalos ar cirvi pāris santīmu dēļ viņiem nav,
Un jā, par to kā varētu atbrīvoties no visiem vecajiem cilvēkiem, lai šī brīža jaunākajiem un spēcīgākajiem cilvēkiem būtu vieglāk esmu dzirdējusi, un zini, tā pat nav nekāda īpaši jauna ideja, ja palasi pasakas, saproti, ka šī īpašības daļā cilvēces ir bijusi vienmēr. Šī nespēja aizdomāties tālāk par savām vajadzībām un komfortu un pat nelielas empātijas trūkums, aizdomājoties, ko gan izjūt otrs cilvēks attiecīgajās situācijās nekad neļaus izveidot sabiedrības modeli, kur primārais ir aizdomāties arī par citiem cilvēkiem.