(bez virsraksta)
Aug. 7., 2014 | 10:24 pm
No:: chrono
Piemērs: gan man, gan kaimiņu lopam ir iespēja piekļūt pludmalei un peldēties visu diennakti jūrā. Ne man, ne tev neskauž tas, ka viņam arī šāda iespēja pastāv, pat ja mēs esam kaut kādā ziņā labāki un vairāk pelnījuši piekļuvi tai. Līdzīgi arī vajadzētu būt ar sabiedrību, kurā ir brīvpieeja visam. Tas, ka kaut kas ir nokļuvis tavā īpašumā vairāk nerada nekādu prestižu, jo par to nav jācīnās un līdz ar to nevienam nav sajūta, ka kāds kumoss tam ir atņemts.
Nav īpaši jāaizdomās, lai ieraudzītu, ka tādas īpašības, kā nenovīdība, spēlē diezgan augstu lomu izvērtējot jebko, kam ir jūtama altruistiska piegarša. Pat ja šī "jebkā" īstenošana kaut kādā ziņā atvieglotu arī paša dzīvi. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir jāiemācās racionālāk domāt, lai nekristu šādās nenovīdības lamatās. Esmu dzirdējis pietiekoši radikālus uzskatus, piemēram tādu, ka visi sociāli apgādājamie cilvēki būtu vienkārši jānošauj, lai ļautu godājamajam komentāra autoram iegādāties platekrāna televizoru nevis par 12 mēnešu kredītu, bet gan 11 (pēdējā teikuma daļa ir mana spekulācija par mudinošo iemeslu tā teikt). Man tāds viedoklis nav un es neuztraucos par domu, ka kādam, kuram iet grūtāk dzīvē (lai arī kādi būtu tie iemesli) tiek sniegta iespēja vismaz eksistēt, pat ja man tamdēļ ir vienu dienu laša filejas vietā jāpaņem vistas fileja. Un pat ja kāds nepelnīti uz tā uzdzīvojas. Mēs esam nenormāli pārticīgi un ir apkaunojoši, ja kāds rauc pieri par to, ka neliela daļa no šīs pārticības tiek iedota kādam, kuram tās nav.
Primāri man ir pilnveidot un mainīt pašam sevi. Bet pat neliela diskusija pie pusdienu galda, runājot ar draugiem vai kolēģiem spēj mainīt pasauli. To nelielo pasaules daļiņu, kas ir pie šī galda. Kas tālāk var mainīt apkārtējos un tie atkal apkārtējos. Esi dzirdējis, ka baumas izplatās eksponenciāli (to sākumposmā, protams)? Līdzīgi ir ar idejām. Un ik pa laikam uzrodas arī kāds, kurš tās mēģina īstenot dzīvē. Tā ne vienmēr ir tikai spriedelēšana. Un pat spriedelēšana maina sevi un citus. Un lai kaut kas mainītos, ir jāmainās pašai sabiedrībai. Kaut vai lēnām progresējot.
Nav īpaši jāaizdomās, lai ieraudzītu, ka tādas īpašības, kā nenovīdība, spēlē diezgan augstu lomu izvērtējot jebko, kam ir jūtama altruistiska piegarša. Pat ja šī "jebkā" īstenošana kaut kādā ziņā atvieglotu arī paša dzīvi. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir jāiemācās racionālāk domāt, lai nekristu šādās nenovīdības lamatās. Esmu dzirdējis pietiekoši radikālus uzskatus, piemēram tādu, ka visi sociāli apgādājamie cilvēki būtu vienkārši jānošauj, lai ļautu godājamajam komentāra autoram iegādāties platekrāna televizoru nevis par 12 mēnešu kredītu, bet gan 11 (pēdējā teikuma daļa ir mana spekulācija par mudinošo iemeslu tā teikt). Man tāds viedoklis nav un es neuztraucos par domu, ka kādam, kuram iet grūtāk dzīvē (lai arī kādi būtu tie iemesli) tiek sniegta iespēja vismaz eksistēt, pat ja man tamdēļ ir vienu dienu laša filejas vietā jāpaņem vistas fileja. Un pat ja kāds nepelnīti uz tā uzdzīvojas. Mēs esam nenormāli pārticīgi un ir apkaunojoši, ja kāds rauc pieri par to, ka neliela daļa no šīs pārticības tiek iedota kādam, kuram tās nav.
Primāri man ir pilnveidot un mainīt pašam sevi. Bet pat neliela diskusija pie pusdienu galda, runājot ar draugiem vai kolēģiem spēj mainīt pasauli. To nelielo pasaules daļiņu, kas ir pie šī galda. Kas tālāk var mainīt apkārtējos un tie atkal apkārtējos. Esi dzirdējis, ka baumas izplatās eksponenciāli (to sākumposmā, protams)? Līdzīgi ir ar idejām. Un ik pa laikam uzrodas arī kāds, kurš tās mēģina īstenot dzīvē. Tā ne vienmēr ir tikai spriedelēšana. Un pat spriedelēšana maina sevi un citus. Un lai kaut kas mainītos, ir jāmainās pašai sabiedrībai. Kaut vai lēnām progresējot.