(bez virsraksta)
Aug. 10., 2014 | 12:23 pm
No:: chrono
Nedaudz slinkums jau sāk palikt atbildēt, jo mana doma nebija par radikālu pasaules mainīšanu un augstāk minētās idejas tika minēti kā piemēri, nevis domas, kuru izpildei es automātiski ticu. Var jau čīkstēt, ka tā visa ir tikai spriedelēšana, ka nekas nekad nemainīsies un ja mainīsies, tad tikai pāris tūkstošu gadu laikā (un arī tad ne obligāti uz labu), bet tas tiešām neko nemaina, tikai rada iluzoru nolemtības sajūtu. Neatceros vārdu datoriķim kurš teica sekojošo: "Ja es gribu atrisināt kādu problēmu, tad es vispirms iedomājos, ka man ir datorresursi ar bezgalīgu kapacitāti un kā es šo problēmu varētu atrisināt tad. Kad esmu ticis galā ar to, es sāku pārdomāt, kas man to kavē atrisināt ar pašlaik pieejamajiem datorresursiem." Vispirms jāsāk ar ideju, nedomājot par visiem šķietamajiem ierobežojumiem tās izpildē. Kad ir attīstīta pati ideja un atzīta par labu esam, var sākt domāt par to, kā to ieviest, kas traucē to izdarīt un kādi ir alternatīvie ceļi uz to. Nevis dzīvot apziņā, ka "cilvēka daba" ir nemaināma, kas vienkārši ir iesīkstējies stereotips.