20.12.2011

« previous entry | next entry »
Dec. 20., 2011 | 07:23 pm

Dažkārt gadās izlasīt kādas rindas un nodomāt pie sevi: "Kāds te stāsta manu dvēseli.". Tas gan negadās bieži. Vēl retāk gadās man pašam to stāstīt. Ja kādreiz kaut kur ko pasaku, tad tā ir tikai vāja atblāzma no tās patiesās būtības. Pāris karotes emociju, sauja vārdu, cenzūra arī nekad pa īstam pilnībā nepazūd. Pēdējā laikā jūtos sašķelts un svešs, ko ne tikai pa īstam nepazīst neviens, bet īsti pat nepazīstu es pats. Ir brīži, kad rodas sajūta, ka ar manu ķermeni darbojas kāds cits, es tikai noskatos no iekšienes kambariem. Tas parasti pārvēršās iekšējās mokās, kas pārvēršas sevi izsmeļošā darbībā, kas beigās neko kosmiski nemaina, tikai iegriež citā zobratā, nedaudz labākā un izturamākā. Pēc vakardienas garlaicīgā dzertiņpasākuma piecēlos slims, kas spēcīgi ietekmē manas tagadējās domas. Manas domas ir manas pašsajūtas vergs. Ja es tagad būtu vitāls un vesels, noteikti dziedātu ko citu. Bet nu, pūst mans ķermenis, pūst arī manas domas. Un patiesi, ne jau pasaule, kuru dažkārt gadās redzēt kā maitas kaudzi. Ar sevis pašapceri vispār ir jānodarbojas saulainās un zildebešainās dienās, tad rezultāti sanāk vispozitīvākie. Kad es ar to nodarbojoas ejot pa nakti cauri mežam, staigājot pa nāves taku un lasot ebreju pieminekļu uzrakstus, tad rezultāts vairs tik pozitīvs viss nav. "Zeme, manas asinis neapsedz un manus kliedzienus neapslēp!" Lūk tas ir normāls kapu pieminekļa uzraksts, nevis "dusiet saldā miegā" vai tml. nejēdzīga figņa.

===============


Prasās izlasīt nākošo "A song of ice and fire" daļu. Izlasīju slaveno Peļēvina "Šausmu ķiveri", kaut kā tā brīža vēlmēm par sausu.


===============


Vajadzētu biežāk padziedāt kopā ar kādu. Man patīk.

Link | ir doma | Add to Memories

Comments {4}

tethys_

(bez virsraksta)

from: [info]tethys_
date: Dec. 20., 2011 - 10:10 pm
Link

Dziedāt kopā ar kādu ir kaut kas ļoti, ļoti īpašs.

Atbildēt

tethys_

(bez virsraksta)

from: [info]tethys_
date: Dec. 20., 2011 - 10:18 pm
Link

Njā, un tā sajūta, ka kāds raksta tavu dvēseli, ir ļoti fascinējoša, mani tā piemeklēja vienā laidā, kad lasīju grāmatu, kas tagad pie tevis, pat beigās sāku meditēt ar šo grāmatu, pasvītrot labākos teikumus un vispār ķēpāties, piekomentējot un papildinot, likās, ka grāmata runā tieši ar mani. Reti gan tik ļoti murrvīgas grāmatas gadās.

Atbildēt

(bez virsraksta)

from: [info]sakaarnis
date: Dec. 21., 2011 - 06:17 pm
Link

Ja ebreju kapi domāti tie, kas tur, mežā, tad tur patiešām ir jauki. Protams, naktī un īpaši un tieši tad.

Atbildēt | Diskusija

chrono

(bez virsraksta)

from: [info]chrono
date: Dec. 21., 2011 - 09:04 pm
Link

Tie paši. Atmosfērīgi patīkama vieta.

Atbildēt | Iepriekšējais