Progress

« previous entry | next entry »
Apr. 4., 2018 | 11:18 am

“What is progress? You might think that the question is so subjective and culturally relative as to be forever unanswerable. In fact, it’s one of the easier questions to answer. Most people agree that life is better than death. Health is better than sickness. Sustenance is better than hunger. Abundance is better than poverty. Peace is better than war. Safety is better than danger. Freedom is better than tyranny. Equal rights are better than bigotry and discrimination. Literacy is better than illiteracy. Knowledge is better than ignorance. Intelligence is better than dull-wittedness. Happiness is better than misery. Opportunities to enjoy family, friends, culture, and nature are better than drudgery and monotony.
All these things can be measured. If they have increased over time, that is progress. Granted, not everyone would agree on the exact list. The values are avowedly humanistic, and leave out religious, romantic, and aristocratic virtues like salvation, grace, sacredness, heroism, honor, glory, and authenticity. But most would agree that it’s a necessary start. It’s easy to extoll transcendent values in the abstract, but most people prioritize life, health, safety, literacy, sustenance, and stimulation for the obvious reason that these goods are a prerequisite to everything else. If you’re reading this, you are not dead, starving, destitute, moribund, terrified, enslaved, or illiterate, which means that you’re in no position to turn your nose up at these values—or to deny that other people should share your good fortune.”

“And here is a shocker: The world has made spectacular progress in every single measure of human well-being.”

Excerpt From: Steven Pinker. “Enlightenment Now: The Case for Reason, Science, Humanism, and Progress.”

Nabadzība
Bads
Dzīves ilgums
Karš
Slepkavības
u.t.t.

Link | ir doma | Add to Memories


Comments {49}

302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb

(bez virsraksta)

from: [info]mindbound
date: Apr. 4., 2018 - 04:17 pm
Link

Es teiktu, ka kvalifikācijas testi jau ir nākamā kārta, bet tās ir detaļas. Vienīgais pragmatiskais pamatojums iespēju vienlīdzībai, savukārt, varētu būt iznākumu vienlīdzība. Tā, kā iznākumu vienlīdzība nav un nebūs iespējama, tad man ir pamats šaubīties arī par iespēju vienlīdzībā ieguldīto resursu lietderību.

Anyway, par šo visu es esmu jau runājis līdz apnikumam un te labi iezīmējas iemesli, kādēļ vienīgais progress, kas man tiešām šķiet relevants, ir ZTP (un arī tas nereti vairāk atgādina materiālu saukļiem, bez īpašas nozīmes pašu konkrēto ciparu pieauguma sakarā).

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


ctulhu

(bez virsraksta)

from: [info]ctulhu
date: Apr. 4., 2018 - 04:20 pm
Link

ZTP atšifrējas kā zinātnes un tehnoloģijas progress. Iekārtot sabiedrību - tā ir viena no tehnoloģijām. Tāpat kā visos pārējos gadījumos šite tehnoloģija ir izpētes rezultāts. Tā ka jā mierīgi var teikt, ka ir ZTP un tas ietver arī apskatāmās jomas.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb

(bez virsraksta)

from: [info]mindbound
date: Apr. 4., 2018 - 04:25 pm
Link

Es teiktu, ka nostādne par sabiedrības "iekārtošanu" jau pati ir klaji ideoloģiska.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


ctulhu

(bez virsraksta)

from: [info]ctulhu
date: Apr. 4., 2018 - 04:29 pm
Link

Pag ar ko objekts ``sabiedrība`` šajā aspektā atšķira sno jebkāda cita objekta ko mēs iekārtojam tā kā empīrika un mērķi saka?

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb

(bez virsraksta)

from: [info]mindbound
date: Apr. 4., 2018 - 04:39 pm
Link

Pirmkārt, ar to, ka sabiedrība nav homogēna un tās vērtību kopa (ārpus nepieciešamā minimuma, kā pārtikas, medicīnas utt.), visticamāk, nav konverģējoša; līdz ar to, pati nostāja, ka sabiedrībai kopumā ir piemērojams viens "iekārtošanas" virziens, ir tādas vai citādas politiskās pārliecības realizācija (ja vien netiek strikti palikts pie minētā nepieciešamā minimuma nodrošināšanas un uzlabošanas).

Otrkārt, ar to, ka (atšķirībā no dažādiem ZTP elementiem) paši "iekārtotāji" ir integrēti sabiedrības struktūrā, kas nozīmē, ka viņiem nav pieejams neiesaistīts, no interešu konflikta brīvs skats no malas uz sabiedrību un norisēm tajā.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


ctulhu

(bez virsraksta)

from: [info]ctulhu
date: Apr. 4., 2018 - 04:45 pm
Link

1) Var jau iekārtot dažādas sabiedrības, bet nu noteiukti būs tādi iekārtošanas paņēmieni jeb izveidojumi kurus atmetīsim, jo zinām, ka tie nestrādā.
2) Šito daļēji atrisina (1)- ja ir iespēja salīdzināt dažādus iekārtojumus.

Pie (1) un (2) vēl piebilde, ka indivīdu migrācija starp dažādi iekārtotām sabiedrībām arī ir labs evidences avots + sabiedrības ar objektīvi nepareizu iekārtojumu dabiski pazudīs, ibo visi notīsies.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb

(bez virsraksta)

from: [info]mindbound
date: Apr. 4., 2018 - 05:37 pm
Link

Praksē gan ir redzams, ka lieli cilvēku procenti dažādu iemeslu dēļ paliek arī izteikti nelabvēlīgās sabiedrībās. Citādi – jā, dažādas sabiedrības, kas iekārtojas pēc dažādiem principiem, izskatās pēc vienas no more reasonable situācijām.

Atbildēt | Iepriekšējais


ctulhu

(bez virsraksta)

from: [info]ctulhu
date: Apr. 4., 2018 - 04:49 pm
Link

also un vēl - tas ka sabiedrība ietekmē iekārtotājus šajā gadījumā ir ekvivalents mēraparatūras paštrokšņiem un principā viņus atfiltrē līdzīgi kā fizikā šādus trokšņus, lietojot vairāku kanālu sistēmas, kvorumēšanu, tml.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb

(bez virsraksta)

from: [info]mindbound
date: Apr. 4., 2018 - 05:31 pm
Link

Cilvēki nav tik uzticami, cik mēraparāti. Visas minētās metodes, atkarībā no situācijas parametriem, var gan palīdzēt, gan traucēt lietu saprašanai un darīšanai.

Atbildēt | Iepriekšējais


ctulhu

(bez virsraksta)

from: [info]ctulhu
date: Apr. 4., 2018 - 04:58 pm
Link

Un vēl jāpiezīmē, ka jebkuri jebkā iekārtotāji ir integrēti fizikā. Tas jau nenozīmē, ka mēs nevaram atklāt fiziku un lietot to saviem mērķiem. Tipa jā, nav neviena ārējā, kurš būtu neiesaistīts fizikā un dotu brīvu skatu no malas. Nē nu būtu jau lieliski, bet ja nav tad nav - iztiekam tāpat. Ar sabiedrību - tas pats.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb

(bez virsraksta)

from: [info]mindbound
date: Apr. 4., 2018 - 05:34 pm
Link

Lielākā daļa fizikas mūs ikdienā nekādā nepastarpinātā veidā vienkārši neskar. Interakcijas ar sabiedrību visos tās uzbūves un darbības līmeņos, savukārt, lielākoties ir, tieši pretēji, nepastarpinātas un mūs personīgi ietekmējošas.

Atbildēt | Iepriekšējais


ctulhu

(bez virsraksta)

from: [info]ctulhu
date: Apr. 4., 2018 - 04:21 pm
Link

A savukārt vienlīdzība izskatās ļoti vienkārši, 2 punkti:

1) katrs var mācīties visu ko grib
2) katrs var darīt to ko iemācījies.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb

(bez virsraksta)

from: [info]mindbound
date: Apr. 4., 2018 - 04:30 pm
Link

Uz savu roku, ar saviem resursiem un bez ārēji garantētiem panākumiem vai vietas – protams.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


ctulhu

(bez virsraksta)

from: [info]ctulhu
date: Apr. 4., 2018 - 04:32 pm
Link

Panākumi vispār nevar būt ārēji garantēti, ārēji var tikai izlikties ka kādam ir panākumi ja to nav, bet tā ir tēlošana jeb latviski sakot pizdjož.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb

(bez virsraksta)

from: [info]mindbound
date: Apr. 4., 2018 - 04:40 pm
Link

Par to es nestrīdos.

Atbildēt | Iepriekšējais