kd
mani pārņem panika. līdz kursa darba nodošanai viena nedēļa. lieki teikt, ka esmu lietas labā darījusi tikai pašu minimālo: izstrādājusi plānu un sakontaktējusi ar vadītāju pāris reižu. tagad man vismaz ir skaidrs, kā jāraksta teorētisks darbs - citāts - atsauce - manas domas - citāts - atsauce - manas domas - nākamais punkts un tā tālāk. nespēju noticēt, ka visiem tas ir tikpat grūti. man liekas, ka citiem vispār nav tādu problēmu. nē, citiem nav, viņi ir vienkārši brūnās dāmas Rundāles pilī un tamlīdzīgi savās interesēs un neierobežotajās izklaidē slīgstoši ļautiņi, kāda labprāt būtu arī es (ja vien nosacījums nav garlaicība). teorētiski nav ko uztraukties. man ir mērķis: šogad saņemšu diplomu, tas ir, pabeigšu augstskolu, un to es arī darīšu, es to sasniegšu.