Sekss joprojām šķiet garlaicīgs un nevajadzīgs. Viss joprojām šķiet drūms (tas ir dīvaini. Cilvēkiem laikam patīk dzīve tad, ja patīk sekss. Runāju par konkrēto procesu, nevis 'ar ko').
Darbā es izliekos. Mājās ir grūtāk. Bet tomēr reizēm jāizliekas. Par pašnāvību esmu runājusi. Domājusi arī. Reizēm šķiet, ka dzīvei nav krāsu. Ne jau tad, kad nav, ko vilkt. Reizēm es ienīstu pati sevi par nespēju izteikties un domāt mierīgi, par bailēm, par nepatiku uz cilvēkiem. Es jau saprotu. Nolemtība. Es vēl cīnos ar sevi. Ar bailēm. Ar nolemtību es necīnos. Es viņu mainu. Tagad man gribās raudāt. Bet nedrīkst. Jāvar saņemties. Tā vajag, ja grib dzīvot.