ā, un es jau ĻOTI, ĻOTI ilgojos pēc slinkām vasaras dienām, kurās nav nekādu pienākumu, izņemot pašas izvēlētos, kurās var iet peldēties, pirtī vai uz mežu mellenēs vai sēdēt parkā ar aliņu un sarunām, kurās var kurināt ugunskuru un gulēt teltī un braukt ar laivu, apmeklēt koncertus, kas notiek ārā, un cept šasliku, un kūkas, un picas, un spēlēties ar bērniem, un dziedāt nakts vidū vienos šortos stāvot pie jūras - jo ir silts, un braukt ar riteni pa Latgali un visur citur, kur ienāk prātā, un, protams, ar skrituļslidām, un, jā, es taču aizmirsu moci. šovasar gribu to iemācīties... tāpat kā apgriezties ar vējadēli. un galvenais, ka nav nekādu termiņu, nekādu eksāmenu, nekādu stresu un piespiedu negulēšanas, pietiek ar vienu guļammaisu un drusciņu naudas, un tev jau ir viss, kas vajadzīgs vasarai.