Man bija "aroda krīze" pēc 7 nostrādātiem gadiem, kad sāku pat strādāt vienā reklāmas aģentūrā (paralēli tulkojot), bet tad ieviesa titrēšanu, parādījās jauns spars, jauna interese, atkal viss likās forši. Bet nupat jau ir otri septiņi gadi apkārt, un man arvien biežāk gribas kaut ko citu (galvenokārt tāpēc, ka 14 gadi, kas nosēdēti pēc datora, mani padarījuši tizlu). Bet nekāda TIK jauna tehnoloģija kā titrēšana tagad drīzākajā laikā nav paredzama, toties man vēl divus gadus mājas kredīts. Tā ka sēdēšu vien tepat. Nupat gan sūri noslimojos, divas nedēļas izkrita no aprites, un nu atkal varu tulkot ar patiku. Bet tas ir līdz laikam, atkal apriebsies, bet man pagaidām nav iemesla domāt, ka radīsies drosme meklēt darbu klostera rožu dārzā.