Šoreiz nav runa par literatūras kvalitāti kā tādu - kaut arī tā ir no svara, es pilnībā saprotu un pieņemu faktu, ka ir un paredzamā nākotnē turpinās būt cilvēki, kas patērēs lata, skolas un danielu stīlu romānus, privātās dzīves, klubus un kosmopolitēnus. Šoreiz runa ir par to, līdz kādai idiotisma pakāpei Meijere ir pacēlusi savu vampīru attēlojumu (protams, protams, ka fantāzijas lidojums ir svēta lieta, taču lidojumi, kas beidzas ar avāriju, nekad neatstāj sevišķi pievilcīgu ainu).