Tu taču dzīvo "zelta bedrē"
Man liekas, ka tas ir fantastisks materiāls un iespēja amatieru dokumentālajai filmai (vai tu jau ar to nodarbojiees profesionāli, sorry, nezinu). Īpaši, ja tā tev būtu pirmā.... materiāla pāri griestiem, darbība notiek jebkurā diennakts laikā, turklāt pēc uzrakstītā es saprotu, ka ekšns mēdz būt dažāds un bezmaz vai katru dienu atšķiras (nu vismaz iespējams katru vakaru kāds cits kādu gribēs nodūrt vai vēl radošāk pārmācīt). Tev tik jāizsskatās kā tajā jūzerbildē, un maksimāli neuzkrītoši jāklaiņo apkārt, it kā vienkārši paistaigādamās pētītu dabu, bet arī jāpamanās nodemonstrēt, ka tev ir kamera,ko būtu vērts tev atņemt (tad arī ir svarīgi, lai, vai nu tuvumā nebūtu lombarda, vai tas notiktu pēc tā darba laika beigām, vai svētdienā, kad tas nestrādā (svētdienās strādā man liekas tikai centrā)). Tā būtu kulminācija un fantastiskas tavas burvīgās (cik noprotu) apkārtnes vides portrets. Visi pārējie vietējā račojuma mēsli nobālētu (tikai skaties, ka to kameru tev atņem kāds no "telšu pilsētiņas iemītniekiem" nevis nariks (tādai lietai/projektam noteikti nav žēl, turklāt materiālām vērtībām nav vērtības (līdzīgi kā naudai (mēs nesen speciāli visu naudu izmetām ārā:)), bet māksla ir nenovērtējama, tādēļ nevajadzēs uztraukties,kam to naudu atdot (piem. man - es to ļoti labi māku izmest un apsolu to izdarīt)) No narika vari lenti, t.i., kaseti atpakaļ nedabūt. Bet nopietni 1)unikālais kadrs ar uzbrukumu režisorei/operatorei (lai tu neciestu (protams ja vien pati nevēlies "papildus efektam") un pēc tam, 2) otrais unikālākais materiāls, kad viņi vairākas, iespējams pat daudzas stundas būs pašisavā nodabā sevi pafilmējuši. Nopietni. Tad par pusstopu sarunāt atpakaļ kaseti un likt kameru iemainītpret šmigu vai aizstiepj uz lombardu un par to nopērk šmigu (būtu vēl konfekte, ka kāds ar otru kameru vai kaut vai foto aparātu uztaisītu tā procesa fotogrāfijas, ko pievienot filmas beigās titros). Tad vēl pavisam īsas intervijas ar galvenajiem varoņiem, dūrējiem un uzbrucējiem.
Saprotu, ka izklausās pēc stulba neizdevušās joka, bet, pilnīgi godīgi, ja man būtu tādi apstākļi un līdzekļi, es riskētu (nu vismaz ļoti iespējams, ka riskētu). Vienīgais pēc tam vajadzēt, lai tam visam daudzstundu? materiālam savu roku pieliek nopietns montāžas rezisors,bet tev protams jālūr pār plecu, jo autores vārds tomēr noteicošais un vispār,ja kāds pieredzējis redzēs,ka tas ir ko vērts, tadd var vienkārši nospertun pēc tam ei tupierādi,ka biji režisore,ne tikai aplaupītā meitene... un tad jau skatieties paši - es domāju no 45 minūtēm līdz stundai (ja pietiekami daudz laba materiāla var jau pusotru taisīt, taču pieredze rāda, ka tik garas pat ļoti labas dokumentālās filmas skatītājiem ir par garu un apnīk,protams ja tetaisies gatavot ekstrēmu dokumentālo seriālu priekš teiksim TV3 "Bez Tabu". Pilnīgi atbilstu tā stulbā raidījuma formātam un saturam. Turklāt, ja būtu drosme un uzņēmība, droši varētu sūtīt uz ārzemju neatkarīgā kinofestivāliem (nopietni ieteiktu pusaizliegto Australian Underground Film Festival). Uz oficiālo Latviešu kinošņiku atbalstu gan neceri, jo viņiem saprašanas par maz un zarnas par tievām, lai nosūtītu ko tādu uz Kannām (lai gan vajadzētu). Ko var vēlēties no tādas valsts, kur ar „krutākajām filmām” iepazīstina tādi „kruti kino eksperti” kā Dita Riet uz visiem uma un Normunds Nav, manis.