Saprotu, loģiski, it īpaši par to pragmatismu un komonsensu. Man vienkārši ļoti besī krievi jau kopš bērnības, tāpēc arī sen balsoju par visantikrieviskāko spēku. Man balsojumus laikam ietekmē pārāk abstrakti jautājumi, piemēram, vairums cucked eletorāta un viņu partiju 45 gadu padomju okupaciju uzskata par neaktuālu jautājumu, kas nekādi neattiecas uz šodienu, “būsim praktiski un saimnieciski”, lai gan “samierināšanās ar krieviem” ir tas pats, kas “samierināties” ar pret latviešu tautu un valsti pastrādātu noziegumu 45 gadu garumā. Piemēram, Artuss vienā intervijā kārtējo reizi čīkstēja par tiem simtiem tūkstošiem aizbraukušo, bet naciķis uzreiz trāpīgi iebilda “bet paskaties to aizbraukušo sastāvu, kas tad īsti ir tie aizbraukušie”, uz ko Artuss, tipiski, teica, ka viņam rūp visi aizbraukušie LV “pilsoņi”. Nekā nebija, šī deformētā un stagnējošā situācija LV politikā ir iestājusies tieši tāpēc, ka par daudz Latvijas valstiskumam un latviešu idejai nelojālu sovoku ir dabūjuši pilsonību un balso tikai par to savu vienu partiju (jo, loģiski, sovokiem nav nekādas pašrefleksijas, nedz vēsturiskās pieredzes, nedz atbilstošas izglītības, kas viņam ļautu dalīties, kā latvieši to dara jau kopš 19.gs.). Deokupācija, dekolonizācija, deboļševizācija, neviens no šiem punktiem LV joprojām 30 gadu laikā kopš tautiskās kustības sākuma nav īstenots.