vienu vienīgu reizi Vecāķos noparkojos tur, kur nedrīkstēja, jo visas legālās stāvvietas bija pilnas. cedeli dabūju nepilnas stundas laikā, tāpat kā 3-4 citas mašīnas, kas bija noparkojušās turpat, neuzkrītošas šķērsieliņas vistālākajā un dziļākajā galā.
un cepšanās par to, kādi riteņbraucēji ir lohi un uz kurieni viņiem vajadzētu braukt (nomirt), RĪGĀ ir tik useless pasākums. jā, daļa riteņbraucēju ir lohi, tāpat kā daļa autovadītāju ir lohi. grow up, live with it.
ikdienā gan eju ar kājām, gan braucu ar velo, gan ar auto. un kas MAN visvairāk besī neatkarīgi no pārvietošanās veida, ir šoferi, kas runā pa telefonu un brauc pie sarkanā. jo viņi reāli apdraud jebkuru satiksmes dalībnieku. lūk, tā ir problēma, par ko patiešām ir vērts uztraukties, nevis kāds drebelīgs skuķēns ar groziņvelo, kas dzindzina gājējiem uz ietves, jo viņai ir bail nosisties uz ielas, since iespējas droši pārvietoties ar divriteni Rīgā ir ļoti, ļoti, ļoti maz.
tīri tā skaidrībai piebildīšu, ka agrāk principiāli vienmēr braucu pa ielu, izņemot Barona ielu un vietas, kur ir veloceliņš. kopš vizinu aizmugurē mazu bērnu, braucu gandrīz tikai pa ietvi, jo n-tās reizes kāds varonīgi ir iekantējis mani apmalē, un ar savu atvasi es uz šādām atrakcijām vairs negrasos parakstīties.