Es jau sen ieņirdzu par folkloristiem: visiem tiem naivajiem ļautiņiem, kas no sirds tic tautastērpu autentiskumam (jājā, visas vienā pagastā staigāja vienādos lindrakos kā uņiformā, ja aizprecējās patālāk, visu pūru izmeta un šūdināja jaunu uņiformu). Un stāsts murgus par tradīcijām un dabas spēku. Nabadziņi tikai piemirsuši, ka ir bijusi kalendāra reforma un visādas tur Teņu dienas agrāk bija tai pašā dātumā, jā, bet tas dātums bija citā laikā. Ko domāju par tiem, kas laukos nekad nav dzīvojuši un pat burkānu savā mūžā nav izaudzinšjuši, bet baigi piekopj tradīcijas un svin visādas teņu dienas, kam būtībā jēga ir tikai naturālā saimniecībā laukos. Viens otrs tā ieskrējies un prātu nokaucis zemajā balsī, ka baidos, drīz uz mārtiņiem kaus gaili savā purčika vannasistabā.