Nu nav jau gan tik traki kā ar aflubīniem.

Problēma ir tajā, ka vienu kaut kādu izdošanos gan izgudrotāji/ražotāji, gan paši patērētāji ļoti labprāt grib pārvērst vismaz prātā par "der visam kam" un iesmērēties kā ar "zvaigznītes" smēri.
Tas, ko meldonijs actually dara, ir - šūnu līmenī ietekmē oksidatīvo metabolismu, t.i., optimizē skābekļa izmantošanu. Tāpēc gadījumos, kad ar to cilvēkam ir problēmas vai ir liela slodze, arī ir novērojami uzlabojumi. Kā gadījies, kā ne, sportistiem ir liela slodze un šī optimizācija itin noder.
Tas, kas ziņās bija rakstīts par MŠ un "pretangīnas" or smth zālēm, gan ir pilnīgs sviests. Ja ne kā dopingu, skaidrs, ka viņai tas tika indicēts ar nolūku samazināt nogurumu/uzlabot spējas.

Runājot par aspektu "nav apstiprināts citur kā tikai Austrumeiropā" - tas ir pamatā naudas jautājums. Protams, R-Eiropas un ASV (un kur nu vēl Japānas) tirgū ir augstāki kritēriji, bet bieži vien ne tik daudz klīniskajai aktivitātei kā tehniskajiem parametriem un ar iedarbību pat maz saistītiem aspektiem. Tirgus liels, lieli vaļi un nauda, kas vajadzīga, lai tur tiktu iekšā - mežonīga. Tāpēc arī apstiprina un pārdod tur, kur var atļauties, vai arī kur kādam citam ir interese un iespējas atbalstīt (kāds jauns un labs pretvēža medikaments u.c.). ASV baro savējiem Magne B6 un tamlīdzīgi, priekš kam vēl mildronātu.