Es savos 26 dažreiz raizējos par novecošanu, jo varbūt gribētu bērnus kādreiz, bet nezinu, vai pagūšu. Citādi priecājos par katru sirmo matu, tātad - ievēroju, bet nepārdzīvoju. Par fizisko kādreiz žēli padomāju, ka nevajadzēja 10 gadus sevi ienīst, pīpēt un dzert tik daudz, šņuk, bet vairāk no veselības viedokļa.

Tevis pieminētā skolas lieta man gan nav aktuāla atmiņās. :)