šie ir aizevolucinējuši līdz tam, ka nevienam savus labos darbus nav jāstāsta, un tev pašam tas ir jādara tik dabiski, ka par to domā tikai tajā mirklī, kad pārvari slinkumu, bet pēc tam uzreiz aizmirsti, vai tad, kad dienas vidū redzi sasieto mezgliņu (lai neaizmirtu izdarīt labumiņu), saproti, ka ne sūda neesi izdarījis un ej paprasi mātei, ko palīdzēt.