Nea, nedzied, bet viņiem ir kolektīvā lūgšana noslēgumā, kur prasa Dievam, lai palīdz kļūt labākiem, vēl baigi spiež uz labumu, nu tur tas kodeks- klausi vecākos, palīdzi jaunākajiem, katru dienu izdari vienu apzinātu labu darbu. Skuķenes no Anglijas lika katram paņemt vienu baltu lapu, tad to saburzīt kārtīgi, tad iztaisnot un izgludināt, un jautāja, vai tā ir palikusi tāda pati kā iepriekš? Nē? Lūk, tā ir arī ar cilvēkiem, kurus mēs satiekam un izdaram viņiem pāri, pasakam sliktus vārdus, apbižojam, kā mēs vēlak arī necenstos, mūsu pāridarījuma pēdas nav atgriezeniskas un otrā atstās pēdas. Tas viss mani nastaraževajet, bet es redzu, ka vecākā vairs neaprēc sīko, ka viņš nemāk sasiet šņores, bet palīdz un pamāca, vai ievēroju, ka tad, kad viņiem visiem bija uz sacensībām jāvāc pa ābeļdārzu burti, jāmeklē, kur paslēpti, kad savāc, tad jāsaliek vārdus, kuram vairāk vārdu, tas vinnē, nu lūk, vecā grupa, kas protams sagrābās vairāk, atdeva daļu burtu sīkākajiem, kuriem bija maz un nekas neiznāca, turklāt iedeva tā, lai rezultātā sanāktu vienādi.