Es atbildu tikai par sevi (jo citiem galvā ielīst nespēju), bet par sevi esmu 100% pārliecināta, ka bērnus nekad negribēšu. Mana 32 gadu mūža laikā bioloģiskais pulkstenis nav ij ietikšķējies, bērni kā tādi - un viņu audzināšana - mani absolūti nesaista, un pat tie idilliskie ģimenes momenti (māte ar tēvu sēž pļaviņā, bērns priecīgi smejas, apkārt čivina putniņi, spīd saulīte un viss ir jauki) manī neizraisa sajūtu "Jā, es vēlos būt TUR".

Un... Es labāk nožēlotu to, ka man bērnu nav, nekā to, ka man viņi ir.