Diāna
Oi, es šito izlasīju un ilgi un dikti domāju. Ja mēs, tulkotājas, esam kaut kā pieskaitāmas pie sievietēm, tad kā mūsu darbs (mājās zem segas) līmējas ar vajadzību būt cilvēkos? Un kādas ir izredzes mūsu dibeniem figurēt elektroniskajā saziņā? Un kā šai skarbo vīriešu-biznesmeņu sistēmā, kur dibeniem nav jābūt, ierakstās Rudzītis, kurš izvēlējies profesiju, kas saistīta ar jūtām, cilvēkiem un, es atvainojos, dibeniem? Tātad tipisku sieviešu profesiju?
Vienubrīd man Rudzītis likās interesants. Likās, ka viņš drusku arī rubī fišku. Bet nu man sāk likties, ka viņa fiška nupat jau ir sarubīta sīkos baltos šņaucama izmēra graudiņos.