man arī negribējās, nesaprotu, kas man bija par aptumsuma brīdi uznācis, bet beigās nav nemaz tik traki :) un pasē zīmogs, starp citu, nemaz nav.

es vēl joprojām, par savu vīru kādam citam stāstot, ļoti bieži viņu nosaucu par savu draugu, kāds viņš man arī ir, un diezvai kāds cits mūs tagad pēkšni tāpēc uztver vairāk KĀ PĀRI nekā agrāk. mēs tāpat pēc nekāda nopietnā pāra neizskatāmies, un čaļi nāk ar mani iepazīties, vīram blakus stāvot.

vienīgais labums, ka tagad varu oficiāli būt 'dusmīgā sieva', kad vajag, haha