Ziņkārības pēc ar aizgāju palasīt un tagad nožēloju. Tiešām stulbums.
Vai nav vienalga kad precās un vai vispār precās?
Man kā reizi ir bail no tā, kad mamma uz mani sāks šķībi skatīties un prasīt, kad ta precēšos. Drauga vecvecāki, piemēram, viņam jau vairākas reizes esot ko tādu prasījuši. Vai, vēl ļaunāk, ja sāks mētāt kaut kādus mājienus par to, ka tā kā vajadzētu bērnus & stuff.