Bet kapēc tu nevari pateikt, kas tu esi?

Es piemēram esmu pa tēva līniju latvietis, pa mātes līniju ceturtdaļ polis - pēc otrā pasaules kara vecāmāte apprecēja kaut kādu Kazimiru, par kuru diemžēl neko nezinu. Tēva pusē, Daugmalē, savulaik vācieši, kad ienāca, atņēma daļu lopu, un rekvizēja pusi no mājas, tur ierīkojot armijas štābu, bet tēvam par fričiem ir labas atmiņas, tie esot barojuši ar šokolādi un visādi citādi labi apgājušies.

Krievu laikos savukārt atņēma visu, bet veco tēvu ielika par kolhoza brigadieri, jo izrādās neviens no "pareizā proletariāta" nemācēja neko strādāt, un arī negribēja. Bet tēvam bija, bērnam, jāiet pa to pareizo proletāriešu viensētām, un jārunā, ka viņiem jābūt darbā, par ko protams tam virsū (bērnam!) rīdija sētas suņus.

Tas vismaz tā, kā tēvs to atstāsta.

Izvešanas laikus, atcerās, kad visas mantas bija sakravātas, un gaidīja kuru katru brīdi, kad ieradīsies kravas mašīna un deportēs. Kaimiņus dažus deportēja, bet tēva ģiemni tomēr neaiztika, toreiz.

Kad viņam lika iestāties komjaunatnē, tad gan sākās jo gribēja viņu piespiest sākuma iestāties. Viņš izvairījās izliekoties, ka viņam patīkot "proletariātam neatbilstoša mūzika" - džazs. Pēc tam armijā, viņam lika sadarboties ar KGB un ziņot par pārējiem. Viņš atkal atteicās un viņam pateica, ka viņam pēc šīs atteikšanās normālas dzīves vairāk nebūs. Nezinu vai tas tā tiešām notika un visur kaut kas tika darīts speciāli, vai arī tas nostrādāja psiholoģiski un viņš vairāk nekur necentās izcīnīties, bet jā - kamēr neiestājās neatkarības laiki, mūsu dzīve bija diezgan nožēlojama, un arī tad, 90 gadu sākumā nekas labs nesanāca. "visur priekšā komunistu vecā kliķe un mafija" - tie tēva vārdi. Iespējams taisnība, bet reizēm man šķiet, ka viņš bija vienkārši veiksmīgi iebiedēts, un viss.

Uz krieviem man tikai zobs par to, ka daži viņu šovinistiski noskaņotie pārstāvji deklarē, ka latviešiem jābūt lielās krievu nācijas vergiem, vai kalpiem, un ka Latvijas neatkarība ir "dabas kļūda", etc. Ak jā un par daļas krieviski runājošā etnosa nekultūru.

Neko no augstāk minētā es nevienā tavā izteikumā neesmu redzējis, tapēc lai arī kāds nacionālists es būtu es tevi, kā cilvēku cienu un cienīšu, neatkarīgi no tā vai tu esi krieviete, ebrejiete, lībiete, vāciete vai poliete.

Vienīgais kas mani kaitina ir tavi, manuprāt neadekvātie izsaucieni, tā itkā kāds no latvijas patriotiem būtu kaut ko sliktu teicis vai domājis par tevi.

Manuprāt tu pati meklē iemeslu sevi nostādīt cietējas pozā, kā tevi visi nacionāļi apbižo. Varbūt tomēr tas etnosa jautājums tev ir svarīgs un katru reizi, kad kāds latvietis aizvainots paziņo, ka "krievi okupanti" tu to attiecini arī uz sevi?

Ok - atvainojos tavā priekšā, visu latvijas nacionāļu vārdā, bet būtu tā kā jāsaprot arī mūsu sajūtas.

Mēs gribam savu, latvisku valsti, nepiesārņotu ar strīpotās trenniņbiksēs tērptiem "za rassiju" šovinistiem, kas ar saviem grafitti apzīmē katru Latvijas mājas stūri, tā pat, kā suņi savu teritoriju iezīmē stabus apčurājot.

Mēs no saviem senčiem zinam, ka pirms opupācijas, te bija cita Latvija - tīrāka, sakārtotāka un progresīvāka un jā - latviska. Bija sava mašīnbūve, sava aviācija, utt. Mēs to gribam sev atpakaļ, tas ir viss. Par to nav jāapvainojas kā vēl jo vairāk tapēc, ka gan priekš manis, gan domāju daudziem citiem latviešiem tu jau esi mūsējā. Kapēc tu to negribi pieņemt, kapēc katru reizi, kad ir iespējams, paziņot "labi es esmu okupante", to sāc vilkt ārā, es nesaprotu.

Es tevi kādreiz esmu nosaucis par okupantu? Vai kāds cits latvietis, kas tevi tiešām pazīst?

Vai arī tev patīk sēdēt forumos, strīdēties un tad aizkaitinātu, anonīmu cilvēku emocijas, kuri patiesībā tevi nepazīst, izprovocētās negācijas pieņemt par realitāti?

Piedod, nenoturējos ...