|
Tuesday, September 29th, 2026
ulvs
|
5:58p
Naids pret krieviem latvietim jāredirektē uz darbu ar krieviem, palīdzot viņiem apgūt latviešu valodu. Vai vismaz angļu.
(Aiztaisi muti, ja gribi rakstīt, ka negrib mācīties; negrib, jo noteikti nevēlas sastapt tevi)
|
(ir ko piebilst)
ulvs
|
5:40p
Atklātība, pieredzes (at)gūšana, ķermeniskums medicīnas un uzspiestas vientulības vietā.
Raksts tapis ar mērķi veicināt atklātus, intīmus dialogus un aizstāt novecojušo teoriju par "smadzeņu ķīmisko disbalansu" ar holistisku, uz kustību un komunikāciju vērstu izpratni par realitāti.
Katram garīgi slimajam ir pienākums pret sevi - atrast citu garīgi slimo, ar kuru izveidot attiecības ar mērķi palīdzēt vienam otram transcendēt savu garīgo kroplumu, izmantojot pilnīgu transparenci par traumas ģenēzes cēloni, kopīgu darbu un savstarpēju pieskatīšanu. Pirms emocionāli reaģējat uz teikto, aicinu izlasīt līdz galam manu, kā Junga skolnieka, analīzi par mūsdienu „dekonstruēto“ sievieti un vīrieti.
Sievietes, kuras pārņem viņu animus puse, bieži nespēj veidot koherentas attiecības ar vīriešiem, jo šī dvēseles disbalansa dēļ viņu apziņā notiek nepārtraukta analīze par netaisnībām. Tas ir tas, ko sauc par principa prevalēšanu pār saprātu. Sieviete bioloģiski, un tāpēc arī vēsturiski, ir izteiktāks aprūpes spēks (a force of nurture). Tāpēc, atraujoties no vīrišķības, kuru viņas vēsturiski piedzīvoja kontaktā ar pretējo dzimumu un savienībā ar ko dabiski tika realizēta viņu sievišķā puse, viņas izjūt neaizpildāmu tukšumu. Ikdienā atrautas no sava vēsturiskā stāvokļa (ģimenes, kur blakus vienmēr bija pretējais dzimums), viņas šo tukšumu organiski līdzsvaro, injicējot vīrišķību savā realitātes uztverē: domās un darbībās.
Vīrieši, kurus pārņem viņu anima puse, bieži nespēj veidot koherentas attiecības ar sievietēm, jo kļūst pārmērīgi sentimentāli un nes savu vientulību visur, kur iet. Viņi kļūst sociāli raustīgi: sabiedriskās vietās, starp svešiniekiem, stabilas runas vietā plūst nopūtas un citi izsaucieni, jo šāda vīrieša apziņa ir piesātināta ar sevis žēlošanu. Tas var izpausties dažādi, arī kā akls materiālisms, kurā vīrietis dvēseles tukšumu mēģina aizpildīt ar lietām. Un to visu paātrina laikmeta vadošais gars un ekonomikas doma par „the art of the deal“, nepārtrauktu efektivizāciju - neesošas, neīstas vērtības ģenerēšanu no nekā.
Ja dzīve kapitālisma verdzības sistēmās (atvainojos par izteicienu), kur cilvēks tiek ieslodzīts kubikulā kopā ar citiem tādiem pašiem apjukušajiem, kurus vada asinskāri un no sava gara atsvešināti cilvēki, lai ģenerētu ciparus (burtiski - digits) no nekā par neko (reklāma, apdrošināšana, banka - visas tās sistēmas, kas sagrūtu, atkal iestājoties dabiskajam stāvoklim: ēst, patverties, vairoties, nogalināt), netiek līdzsvarota ar fizikalitāti, piedzīvojumu, skaistuma meklēšanu un, atļaušos teikt, zināmu dzīvnieciskumu, tā nogalina spēju būt asam. Tā nogalina spēju būt cilvēkam.
Skumjākais ir tas, ka psihiskās veselības aprūpes personāls lēni seko zinātnes secinājumiem: oficiālais kurss joprojām ir ķīmija un vientulība/izolācija, nevis, teiksim, fizikāla rutīna un biedrība, kopīga jēgas ģenerēšana. Cilvēki, dzīvodami šādās neefektīvās un ikdienā neorganiskās sistēmās (neorganiskās, salīdzinot ar to, kā realitāti pieredzēja cilvēks lielākajā daļā no homo sapiens evolūcijas laika - kad kustība, biedrība un kopīga jēgas rašana, izdzīvojot, bija katras dienas galvenā tēma), instinktīvi apzinās, ka psihiskās veselības ārstēšanas metodes ar ķīmiju un uzspiestu vientulību vairumā gadījumu ir pupu mizas (rakstu „vairumā gadījumu“, jo, ja cilvēks ir novests tik tālu, ka vairs nespēj domāt un savienot savas darbības ar dzīvības uzturēšanu, zāles un uzspiesta vientulība IR īslaicīgs risinājums). Tāpēc nav ticības, tāpēc apdziest liesma, jo rodas sajūta, ka dzīvē viss ir bezcerīgs. Jo netiek praktizēta jēgas ģenēze. Jo nenotiek kustība kopā ar citiem cilvēkiem.
Ar zālēm nevar izārstēt to, ka tu nefunkcionē tā, kā funkcionēja tavi senči. To nevar izdarīt arī ar līdzjūtību. Tikai ar viedu, kontrolētu komforta noārdīšanu, tikai ar maskulīnās piedzīvojumu kāres atgriešanu vīriešos, tikai ar sieviešu berzi ar šādiem vīriešiem! Kaut vai vienatnē, bet eksplorācijai jābūt tieši tādai, kādu to atceries no bērnības! Jo tad tu zināji, kas ir pieņemams un kas nē: gāji un strādāji kopā ar citiem puišiem un meitenēm (ja vien tev nebija traģiska bērnība un tu tiešām nespēj atskatīties uz laiku, kurā efektīvi funkcionēji - tādā gadījumā atvainojos; lūdzu, piedod, ja liku tev justies slikti).
Ķīmiskā disbalansa teorija ir zinātniski novecojusi - to atzinusi pati zinātne*. Lai dzīvo desensitivizācijas terapija, lai dzīvo fiziskā terapija, lai dzīvo dziļa, patiesa, atklāta saruna bez jebkādām pretenzijām starp vīrieti un sievieti. Un starp visiem cilvēkiem vispār.
* https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S266656032200038X
|
(ir ko piebilst) Monday, September 28th, 2026
ulvs
|
1:56a
Sister Irene O'Connor - Fire of God's Love (1973) ir augsta autsaideru mūzikas pilotāža. Kāda austrāļu māsa, kura Singapūrā kalpoja dievam, izlēma ierakstīt negantu psych folk albumu, inspirējoties no gospeļiem. Lai sludinātu dieva mīlestību.
Jāņa evanģēlija 8. nodaļas 12. pants: Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: "Es esmu pasaules gaisma; kas seko man, tas nevairosies tumsā, bet tam būs dzīvības gaisma."
Šai mūzikai ir tik savdabīgs hedrūms, ka, klausoties to, ir sajūta, ka smadzenes tiek at-pie-sār-ņo-tas. Un dzimst jauni neironu tīkli.
|
(ir ko piebilst)
ulvs
|
1:08a
Tu, neizsakāmais avot,
Tu, absolūtais sākumpunkt,
Tu, radikālā transcendence,
Tu, gaismas emanācija,
Tu, visas radīšanas pamats.
|
(ir ko piebilst) Sunday, September 27th, 2026
ulvs
|
10:21p
Gustav Dorē - Asaru ielejā (1887)
|
(ir ko piebilst)
shelly
|
8:50p
Mēs ar Lauvu savus kaķus nikneimojam pēc atbilstošiem desertiņiem. Gizmo bija Oreo, Bīne līdz šim bija Persiki ar Putukrējumu (vai Plombīru). Bet kopš šodienas viņa ir Burkānkūciņa, un tas viņai tik ļoti piestāv.
|
(2 comments | ir ko piebilst) Saturday, September 26th, 2026
ulvs
|
11:08p
Just don’t be a sad fucker, fucker.
Just don’t.
|
(ir ko piebilst)
ulvs
|
12:57p
Mans mīļākais albums pasaulē ir "Sapņu paviljons" (Harold Budd / Brian Eno, 1978). Katru reizi, kad es klausos to, man ir sajūta, ka es atdzimstu savas mātes miesās. Es vēlētos kaut es kādreiz spētu radīt tik nozīmīgu mūziku, kas mani aizkustinātu vairāk nekā mūzika, ko esmu radījis vai kas ir radīšanas procesā.
|
(ir ko piebilst)
ulvs
|
12:49p
Poll #21760
Open to: All, results viewable to: AllKurš grupas nosaukums skan krutāk?
|
(3 comments | ir ko piebilst)
ulvs
|
12:43p
1. pants
Ir jānojauc globālā ciešanu arhitektūra un jāuzbūvē jauna, kurā ciešanas ir nedaudz mazāk.
|
(ir ko piebilst)
(ir ko piebilst)
ulvs
|
12:04p
…but the people are retarded
Demokrātija ir cilvēku vara, bet cilvēki ir dalbjobi. Ja cilvēki ir dalbjobi, politiķi ir dalbjobi. Ja politiķi ir dalbjobi, gara kultūra nav iespējama - fokuss ir tikai uz lielā biznesa interesēm.
Ja paskatās uz supranacionālajām alfabēta organizācijām, var vienkārši apkakāties, kādas muļķības tur manifestē savu pasaules redzējumu eksaltētie globālo biznesa impēriju prinči. Nedelegāti lemj par visas pasaules idiotu likteni, kamēr paši risina savas traumatiskās, mikroskopiskās problēmas - berzējas savstarpējā gara truluma olimpiādē. Un tikmēr ierindas trulenis neredz tālāk par savu mazo komfortu, savām jobanajām brīvdienām, savu izpisto ģimeni un nepateicīgajiem draugiem, kuru drīz vairs nebūs.
Ja es būtu despots, cilvēkiem vispār nebūtu brīvdienu. Tie, kas izvēlas neredzēt un nedzirdēt mīļā miera labad, nav pelnījuši ne mieru, ne atpūtu. Viņi ir pelnījuši tikt nodarbināti un būvēt kāda cita labumu.
P.S. Es rakstu šos vārdus ar vieglu roku un atbrīvotiem vaibstiem
|
(ir ko piebilst) Thursday, September 24th, 2026
ulvs
|
11:19p
I own you all
Tā kā dzīvē viss ir labi un es jūtos burvīgi, atklāšu jums vienu noslēpumu, ko esmu turējis sevī apraktu, kopš Cibu pameta Deniss.
Es nobijos, ka viss tiks aizvērts, sazinājos ar Inbox un nopirku Cibu.
Tas, ko jūs visi te rakstāt, jau ilgu laiku pieder man.
|
(18 comments | ir ko piebilst)
ulvs
|
11:06p
ex-Chinawoman koncerta mērķi un izgāšanās
Biju Mišelas Gurēvičas koncertā. Viņa mani patiesi aizkustināja (kā vienmēr). Centos tikt beksteidžā, lai sarunātu savu dalību viņas pavadošajā grupā (speciāli nācu viss melnā - zilā žakete novilkta un salocīta manās rokās). Es ienāktu beksteidžā ar vārdiem, ka viņi ir absolūtākā pasaules klase. Tad es apsēstos un ar mazliet viltīgu smaidu (it kā zinādams viņas nākošā gada horoskopu) teiktu: “Es nespēju neatnākt un neuzrunāt jūs, mīļie, jo es redzu un es dzirdu savā galvā, kā mana klātbūtne un basa un vietām uz 2. ģitāras paceltu šo mūziku pārpasaulīgā līmenī. Jums jau ir liegi psihodēliska dimensija, pateicoties burvīgajam skotu baritona ģitāras spēlētājam, taču es jums [Mišelai, baritonistam un bundziniekam] piešķiršu 4. dimensiju. Zemes un kosmosa ass faking dimensiju. Straight to fucking Saturms pentagon and back. Tā būs grandiozā kiča pārdoze! Pasaule ko tādu nenūs pieredzējusi!”
Sukas apsargi neielaida mani beksteidžā. Beigās mani kā vienu no pēdējiem izdzina no zāles. Un, ārā pīpējot, sajutos kā sūda stalkeris. Tā sākās mans mājupceļš.
Labi izdejojos.
|
(2 comments | ir ko piebilst)
ulvs
|
10:08p
Mikromotivācijas. Mikromotivācijas ir dzīves laimes un panākumu atslēga.
|
(ir ko piebilst)
ulvs
|
4:00p
you weren't even born stinker
Man kopš 2004. gada 20. janvāra pieder Sviesta Ciba.
|
(2 comments | ir ko piebilst) Wednesday, September 23rd, 2026
ulvs
|
5:27p
Atzīšos- mīlu savu ģimeni un draugus.
|
(ir ko piebilst)
ulvs
|
1:11p
Mani dzīvē uzjautrina daudz kas. Taču man īpaši smieklīgs šķiet t.s. neveiklo ķirzakcilvēku fenomens.
Noskatos uz viņu sociālās integrācijas centieniem, taču viss, ko redzu, ir kā viņu reptīļu smadzenes šauj ārā nepareizos signālus (cīnīties vai bēgt) un zviedzu kā neprātīgs.
|
(2 comments | ir ko piebilst)
ulvs
|
3:28a
Mārcis Bērziņš
Atcerieties tādu dročītāju kā ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) nulle? Tas frīks pirms padsmit gadiem aizgāja no darba LR1, lai varētu dzīvot pie mammas un 24/7 edžot, masturbēt, skatoties interneta porno.
Es, būdams lētticīgs, to humanoīdu piesaistīju savam šīs vasaras ierakstam, ieskaitīju avansu, un viņš mani uzmeta.
Tikai pēc tam no Rudaka uzzināju, ka to kropli ar visu mammu izlika no dzīvokļa, un viņš tagad ir bomzis. Cilvēkiem, kuri no manis izkrāpj manu dzīvības avotu (vienalga kādā formā) es vēlu izplēnēt.
|
(3 comments | ir ko piebilst) Monday, September 21st, 2026
ulvs
|
5:38p
Ceru, ka leitesti ir ded pa permanento. Galu galā šīs ir dienasgrāmatu portāls nevis civilizācijas nišu socializācijas centieni. Mēs visi būtu pilnīgāki, ja komentāri būtu off by default.
|
(ir ko piebilst)
ulvs
|
2:37p
Publiskā skola ir kā tehnokrātisks gāzes kambaris, cilvēka dievišķās dzirksts apslāpēšanas galvenais mehānisms. Jebkura autentika tiek iemīta zemē, nospļaudīta un nozakāta ar mērķi mainīt indivīda iekšējo balsi - lai tā sāk iztaujāt pati sevi.
|
(20 comments | ir ko piebilst) Sunday, September 20th, 2026
ulvs
|
6:50p
meklējot vēsturisku sadarbības partneri
Liste ar kino, kam man jāiziet cauri jaunas audiovizuālās pieredzes vārdā (vēlme uzbūvēt kaut ko lielāku par sevi): - The Cabinet of Dr. Caligari (1920) - 77 min, Germany, Robert Wiene
- Der Golem wie er in die Welt kam (1920) - 76 min, Germany, Paul Wegener & Carl Boese
- The Phantom Carriage [Körkarlen] (1921) - 107 min, Sweden, Victor Sjöström
- Entr'acte (1924) - 20 min, France, René Clair
- L'Inhumaine (1924) - 122 min, France, Marcel L'Herbier
- Ballet Mécanique (1924) - 16 min, France, Fernand Léger & Dudley Murphy
- A Page of Madness (1926) - 60 min, Japan, Teinosuke Kinugasa
- The Unknown (1927) - 50 min, USA, Tod Browning
- The Passion of Joan of Arc (1928) - 81 min, France, Carl Theodor Dreyer
- The Fall of the House of Usher (1928) - 50 min, France, Jean Epstein
- The Seashell and the Clergyman (1928) - 40 min, France, Germaine Dulac
- Man with a Movie Camera (1929) - 68 min, USSR, Dziga Vertov
|
(ir ko piebilst) Saturday, September 19th, 2026
ulvs
|
6:44p
mana ciba in a nutshell
Mana ciba rieksta čaumalā
|
(17 comments | ir ko piebilst)
dienasgramata
|
5:22p
No noklausītā: pa vilcienu Jelgava - Rīga no viena gala uz otru auļo divpadsmitadīgi puikas, lec pāri pakāpieniem, smejas un jautā viens otram : “Tu cik apdēdi? Veselu?”
|
(ir ko piebilst)
ulvs
|
3:55p
par manu Gnozīni
Tieši šī Satī Gnozīne ir mani aizkustinājusi visdziļāk, jo es to uztveru kā romantiskuma personifikāciju mistificētā realitātē. Romantiskums un cerības nots, kas retos brīžos pavīd cauri mistērijas miglai. Kā uzplaiksnījums, kam tavi sensori tika spodrināti jau kopš pirmo reizi iemīlējies vai, nezinu, nodarīji kādam ļoti, ļoti pāri.
|
(ir ko piebilst) Friday, September 18th, 2026
dienasgramata
|
1:52p
no noklausītajām sarunām:
Latvijas Nacionālās Operas vietu ierādītājas starpbrīdī spēlē spēli "Uzmini skatītāju":
- Vai viņa sēž mūsu pusē?
- Jā?
- Vai tā zilajā žaketē?
- Nē.
- Vai viņa šobrīd skatās pa kreisi?
- Nē.
- Vai viņai ir tumši mati?
- Jā.
|
(1 comment | ir ko piebilst) Thursday, September 17th, 2026
ulvs
|
5:06p
Kā teica Vatsa kungs, tev nav obligācija pret savu pagātnes “Es”. Tev tas nav jāuztur tagad. Nav ar to jārunā. Tev nav jābūt pat stulbeni tikai tāpēc, ka līdz šim esi tāds bijis.
Tavs prāts tev saka: “Tu esi brīvs no piesaistēm!”
Un tu uzreiz, bļaģ, vari zelt.
|
(ir ko piebilst) Wednesday, September 16th, 2026
ulvs
|
12:45p
par principu as above so below
Paš-dziedniecība un palīdzēšana citiem caur padziļinātu komunikāciju ir kā realitātes formēšanas galvenie darbības rīki. Jo realitāte formējas pēc principa “no iekšas uz āru, no āra uz iekšu” (as below so above).
Ja tava realitāte ir piesātināta ar žulti, tas ir tāpēc, ka tā ir informācija, ko tu nes sevī. Informācija, ko tu neesi uztvēris pietiekami nopietni, lai vēlreiz iznalizētu to no aemocionāla “nākotnes” skatu punkta.
Tava un mana žults nāk no iekšas uz āru. Un āra, pasaulē, tā pastāv gan kā signāls, ko tu nepārtraukti translē vidē, lai pateiktu citiem, ka tu neesi pieejams cilvēciskai saskarsmei. Gan arī kā emocionāli uzlādētas informācijas masa, kas vienā vai otrā veidā kairina vidi.
Pat tad, ja tu objektīvi neesi vainīgs un ja tu apzināti nepieņēmi lēmumu tapt par žults kolekcionāru-translētāju, bet gan liktenis tev piešķīra šo būtību (jo piedzimi divu, khm, morālu kropļu mīlestības savienībā) - tas nemaina šo realitātes ģenēzes pamatmehānismu.
Kosmosam ir pilnīgi pohuj par cēloņiem.
Tā vietā vaicā: “A kā tu efektīvi risini sekas?”
|
(ir ko piebilst)
ulvs
|
9:47a
pārstāj publiski konspirēties
Parazītu klase izmanto konspirāciju teroristus par manifestācijas dīgļa raisītājiem. Kā citādāk iedzīvināt jauno kārtību “tev nepiederēs nekas un tu būsi laimīgs”, ja ne cauri miljoniem balsu, kuri sašutumā atkārtos šo frāzi, tādējādi pārnesot to no domu pasaules uz fizisko pasauli.
Vēl viens aspekts, kāpēc nevajadzētu iesaistīties un kļūt par parazītu ruporu (es to rakstu arī sev), ir psihiskā veselība. Kā gan fokusēties uz nākotni, ja tu pats to sev sabotē, ekspektēdams tumsu? Ekspektāciju signālu refrakcijas konstanti bombardē smadzenes un noārda jebkāda veida stabilitāti.
Galu galā gan parazīti, gan teorētiķi jau izsenis zina, ka visspēcīgākais cilvēks ir tas, kurš neļaujas savām alkām izplūst emocionālās reakcijās, izpildot savu manifestācijas rupora funkciju.
|
(ir ko piebilst)
|
1 (25.0%)