Man gribas domāt, ka šodien biju drosmīga.
Priekšniekam (Tam, No Kura Baidos) pateicu, ka esmu nepareizi saskaitījusi apjomus un cipars ir lielāks nekā tas, ko devu sākumā.
Cena gan jau bija saskaņota, varbūt pat parakstīts līgums.

Lai gan, ja es jau sākumā nebūtu bijusi tik duma un pašpārliecināta, man šobrīd nebūtu bijis vajadzības būt drosmīgai.
Kaut kā tā.

Briesmīga nedēļa. Kaut nu labāk 5 dienas būtu mājās slēpusies lielajā ozolkoka skapī.

Beidzot pieteicos lekcijām.

Beidzot.

Esmu brīnišķīga.

Kūku, ko nopirku Rimi un biju paredzējusi izrīt viena pati, es sadalīju uz 4, uz "ziņu dēļa" uzrakstīju apsveikumu Lāčplēša dienā un pat sadūšojos atstāt pāris lapiņas, tobiš kūka ir ledusskapī, bet tu meklē, meklē! Suprise!

Esmu brīnišķīga.

Pēc gandrīz 7 šeit nostrādātiem mēnešiem tik tuvu asarām kā šodien vēl neesmu bijusi.
Vienkārši tupi viens pēc otra brauc virsū.
Pilnīgi dirsā diena.
Cerība pēc vakara “apgaismības” ir līdzvērtīga faktam, ka zāles pret Ebolas vīrusu izgudros kāmis.

Tāda dīvaina diena.
Žēl, ka tev tuvam draugam jāsaka kas tāds.

Stāvēju tad un smējos. Ne aiz ļaunuma, bet aiz pārsteiguma, ka kaut kas tāds var notikt.

Es biju tieši tajā laikā un tieši tajā vietā, lai redzētu tieši to cilvēku darām tieši to.
Pat ja viņi vienkārši būtu devušies tālāk, nevis apstājušies un saskūpstījušies, viss būtu pavērsies pavisam citādi.

Sajūta bija tāda, it kā es būtu teātrī un galvenās lomas izpildītāja nostātos manā priekšā, teikdama:
"Skaties uz mani. Es esmu Dzīve."

Jā. Kaut kā tā.

---

Rīt beidzot būs Lāčplēša diena.
Šajā brīdī jau skaitu stundas.
Laikam tik ļoti gaidu, jo vienkārši gribu zināt.
Par to arī lielākā cerība. Lai nu kā, bet lai vismaz būtu kāda skaidrība.
Par to arī lielākās bailes. Ka jauniegūtā skaidrība nesakritīs ar manām vēlmēm, sajūtām un to, kā es pašlaik redzu attīstāmies savas dzīves notikumus.

Redzēsim, kā būs.

Prātā Kr. vārdi par to, ka informācija pie mums atnāk tad, kad esam gatavi to saņemt.
Tātad ir laiks.

Jo pēdējā laikā tie notikumi ir tādi, ka nespēju vien nobrīnīties par to, cik gan tomēr viss ir pārdomāts un saplānots.
Un mēs?
Mums ir jāpieņem, ka viss patiesībā ir spēle.
Ka arī lugā ir neparedzētas situācijas un dažkārt dekorācijas krīt.
Un jāmēģina nospēlēt un, galvenais, izbaudīt savu lomu.

Ik pa laikam manā prātā pazib doma, cik dzīve patiesībā ir interesanta.
Ja sanāk, ir jāmēģina paskatīties uz situāciju no malas. Bez aizvainojuma, bez dusmām, bez vilšanās. Un kaut kur tur, starp neticību un ārprātu, ir jārodas atbildei - "re, cik interesanti sanāca".

---

ja ieraksta spotify "deep dark indie" var atrast brīnumu lietas

Šodien pienāk pie manis priekšnieks un ar elkoņiem uzguļas uz mana galda.
Neko nesaka.

Es: "Jūs kaut ko gribējāt?"
Klusums.

Es: "Kaut kas noticis?"
Pr: "Ko es tev tur solīju nopirkt? Rumu?"
Es: "Jā, rumu."
Pr: "Es tādus nemaz neesmu pircis."
Es: "Nu ir tādi jā. Baltais rums."
Pr: "KOA? Viņi vēl ir dažādi?"
Es: Nu jā, ir baltais un ir brūnais. Brūnais izskatās pēc viskija, baltais - pēc šnabja."
Pr: "Nu es neko tādu nezinu, acīmredzot neesmu tāds alkoholiķis."

Nu vai zinies :D

Un vēl cits kolēģis šodien itin mīļi pateica "Es tev smadzenes nedročīju."
Bļa, tādi romantiķi man apkārt.

Es zināju, ka balsoju par nepareizo partiju:



Iz cehs.lv

Kruti!!!!!

1 excel formulu meklēju/domāju vairākas stundas (nu labi, ar domāšanu šodien pašvaki). Un tomēr. Kad formula beidzot izdomāta, specene, kas ietver 96 pozīcijas, sarindotas pēc biezumiem, garumiem un atbilstošā pozīciju skaita, tika izveidota labi ja 2 min laikā.
Kas citā gadījumā aizņemtu daudzas, tiešām daudzas stundas! :D

Johohooo un pudele ruma :) :)

Smadzenes tāds pats muskulis vien ir. Jātrenē, jātrenē, jātrenēeeee!!!! :))))

Kārtējo reizi pārliecinos, cik tomēr svētīta esmu ar draugiem. Pāris sms, pāris zvani un zem kājām atkal ir pamats.
Un pareizi ir. Mani vispār aiz matiem jārauj ārā no tiem sūdiem, kuros sevi pamanos iegrūst.

Bet nu mazliet mierīgāka esmu.
Redzēsim, kā būs.

Paldies, ka man esat.

Šī vakara "es 8os iešu gulēt" ir pārvērties par vienatnē izdzerta 750 ml vīna.
Not that I am complaining.

Skumji. Jā, es zinu.

Bet pēdējās dienas ir bijušas bišķin liels pizdec.
Kas tas ir, ka no cilvēkiem neko nevar saprast?
Huļi, bļad.

Jā. Gadās arī tā.
Bet nu neko.

This too shall pass.

Viss būs labi.
Izlsi skaļi.
Tev viss būs labi.

Tas brīdis, kad māte 10os vakarā tev zvana un atgādina, ka neesi sataisījusi līgumu.
Tas brīdis, kad viņa neapmierināta prasa, kur ir līguma paraugs. Kad saku, ka nezinu un vai tad nu viņa tagad ņems un pati rakstīs, atskan neapmierināta atbilde - "nu acīmredzot nāksies".
Tas brīdis, kad tev zvana atkal un pulkstenis jau ir 22:40 un saka, ka nu līgums ir piekoriģēts un vajadzētu pārlasīt, un tava atbilde, ka nu šovakar jau nu vairs noteikti nekas netiks skatīts, otrā galā ir pilnīgi nesaprotama, jo "KAD TAD tu viņu skatīsi?".

Ah un uh
un čih puh puh

Šodiena baigā ah un uh
un čih puh puh :D

Šodiena ir vienkārši katastrofiski katastrofāla katastrofa.
Un labākais ir tas, ka tā ne tuvu nav galā!! :D :D
Man jāstaigā ar kaut kādu skafandru apkārt, lai pasargātu sevi un apkārtējos no sevis.

Kaut kāds pizdec un bļad nahuj :D

Šodien darba kolēģis pie pusdienu pajautāja (brace yourself. really).

"Vai tā ir taisnība, ka latviešu valodā nav vārda "bulciņa"?"

Facepalm. Epic fail. Why me, God, why????????


Uz ko es atbildēju - "Kurš Jums tādas muļķības sastāstīja? Protams, ka latviešu valodā ir vārds "BULciņa"!"
Nu tiešām. Kas notiek ar mūsdienu cilvēkiem.

---

Šodien darbā līdz 8iem.
Jo pus 6os atnāca priekšnieks un tā arī pajautāja - "Ir vēl viens projektiņš. Varēsi šodien pasēdēt ilgāk?"

Varbūt notiks brīnums un man kontā jau būs ieskaitīta alga??


Nope.
Not in this lifetime.

Pateicu kolēģim par pareizrakstības kļūdu kompānijas mājaslapā.
Ar dziļām skumjām paziņoju, ka mūsu uzņēmumā vairs nevarēs iegādāties “metāliskus durvjus”.

Jaunajā seriālā "The Knick" 1. sērijā ir divi epizodiski personāži - imigranti no Latvijas, kuri, wait for it, arī ir latvieši(!) un runā skaistā latviešu valodā bez jebkāda akcenta.

Tie ir vīrs un sieva, kura ir ļoti slima ar tuberkolozi un kura nu ir aizvesta uz slimnīcu.
Un viņiem ir meita ar skaistu latviešu vārdu - Jetta.
Meitu tēlojošā aktrise gan nav latviete.

"You will not get better."
-"Tev paliks tikai sliktāk."


---

Ātri vien pagaisa man prieks par to, ka nu pārmaiņas pēc gulēt iešu ātrāk.
Izskatās, ka ir izstrādājies 6h miega cikls, tad nu 10os aiziedama gulēt, kā pēc pulksteņa pamodos jau 4os.

Dzeru rīta kafiju un skatos seriālu.

Ko lai es saku?
Visam kādreiz pienāk pirmā reize.

Arī gludeklim rokassomiņā.

"Dziļās sērās paziņojam,
Ka traģiski bojā gājusi
vēl viena diena.
Slepkava, protams,
tiek meklēts
(paštaisni cerot,
ka tas būs bijis kāds cits,
kāds cits, ne jau mēs,
ne mēs...).

Varoņu nāvē kritušas domas,
nokautas pašu pretargumentiem"

/Inguna Jansone/

Pašlaik ir sajūta, ka nopietni jūku prātā. Vairs neatceros, ko esmu darījusi. Īsti nevaru atšķirt nodomus no realitātes, tobiš, atceros, atceros, ka konkrētas mantas ieliku somā, bet nu vairs nevaru atrast. Līdz ar to sāku šaubīties, vai vispār esmu šīs mantas likusi somā un vispār, kas īsti notiek.

Sviests kaut kāds.
Jūtu, ka tas viss vienkarši beigsies ar to, ka ar nervu sabrukumu ārstēšos Tvaika ielas iestādē.
Vismaz dzīvokļa problēma tiks atrisināta.