Kārtējo reizi pārliecinos, cik tomēr svētīta esmu ar draugiem. Pāris sms, pāris zvani un zem kājām atkal ir pamats.
Un pareizi ir. Mani vispār aiz matiem jārauj ārā no tiem sūdiem, kuros sevi pamanos iegrūst.

Bet nu mazliet mierīgāka esmu.
Redzēsim, kā būs.

Paldies, ka man esat.