31 July 2014 @ 10:08 pm
 
labi ka šodien piektdiena un rīt tikai nedaudz jāpastrādā :)
 
 
31 July 2014 @ 09:18 pm
 
putin on the ritz

 
 
31 July 2014 @ 07:08 pm
 
Noskatījos Tracks, kas man patika gandrīz tik pat ļoti kā Into the Wild. Nākotnē lieku lielas cerības uz šo.
Pēdējā laikā, apzinoties cik ļoti esmu kļuvusi par izsmieklu, diezgan spēcīgi gribās aizbēgt prom.
 
 
31 July 2014 @ 08:10 pm
 
tas dzintara kreļļu vīrs ar miermīlīgo suni
Tags:
 
 
31 July 2014 @ 06:55 pm
Wifi atslēdzas pats no sevis  
Datorjautājums - laptops ilgāku laiku nav ticis izmantots un ir bijis izslēgts. Pēc ieslēgšanas wifi automātiski diseiblo sevi. Izslēdzot un ieslēdzot wifi opciju, uz brīdi parādās, ka savienojums tiek veidots un tīkli ir pieejami, bet pēc tam atkal parādās no connections available. Kas varētu būt pie vainas?
 
 
31 July 2014 @ 06:25 pm
 
aūūū, Nadja Rīgā!
Tags:
 
 
31 July 2014 @ 05:47 pm
 
Tas, cik pagalam vēlīgi man pēdējo nedēļu bijuši šopinga un atlaižu dievi, nav pat īsti vārdos izstāstāms, tāpēc tosts ar tējas krūzi un milzu sajūsminātas pateicības viņu virzienā.
Tagad tikai atliek saskrabināt kādas nebūt pacietības paliekas un to visu vēl arī sagaidīt, ouboiouboiouboi.
 
 
31 July 2014 @ 05:13 pm
 
 
 
31 July 2014 @ 03:41 pm
LMT 4G internets  
To LMT 4G intertīklu var dabūt bez 24 mēnešu līguma? Kā "samaksā-par-rūteri-naudiņas-un-maksā-tikai-mēnesi-kas-tur-ko-tur"?
Tags: ,
 
 
31 July 2014 @ 01:26 pm
Liepāja  
varbūt rīt kāds brauc un var aizvest uz Liepāju?
 
 
31 July 2014 @ 01:35 pm
 
Labdien, Ciba!
Dots: divi banāni, puskrūze kokosriekstu eļļas, puskrūze medus, puskrūze dateļu, ingvers;
vai/kā no šī var uztaisīt kādu našķi?
 
 
31 July 2014 @ 01:00 pm
 
šodien patīkamāks laiks kā vakar. debesis man piebalso.
galvenais, lai nezibeņo tad, kad man atkal būs jādodas ārā no mājām.
 
 
31 July 2014 @ 12:23 pm
 
Tomēr nedaudz baisi, kad Cibā reizi pa reizei izceļas kāda "karstā" tēma (vai arī kāds notroļļo) un atsevišķas ļaužu grupas pēkšņi apvienojas tādā agresīvi izsmejošā un ar ņirgāšanās prieku apveltītā barā. Tāds mini ieskats masu histērijā jeb sauksim to tā: "kur aug kājas tādiem gadījumiem, kad lieli pūļi kļūst par paštaisniem soģiem"...
 
 
31 July 2014 @ 11:30 am
Atbrīvojos no lietām  
Skapī vajag vairāk vietas, tāpēc gribu atbrīvoties no dažām mantām. Visas lietas ir labā kvalitātē un maz vai nemaz valkātas.

SKATĪT ŠEIT

* parole: 456
* e-pasts: skropstutussa@inbox.lv
* savākt var gan centrā, gan Pļavniekos gandrīz jebkurā laikā.
* cenu piedāvā pats/pati ;)


 
 
31 July 2014 @ 08:59 am
prāts apklust  
bioloģiskās daudzveidības nozīmīte
(ei, paskaties, cik pārsteidzoša puķe, iekliedzās Dõkins)
norimst
zem Piedzīvojuma platās krūts

(visi -ismi un -ības, un citas prāta konstrukcijas apklust ceļa priekšā, kad tu auj kājas, lai sekotu mūlim kalnup)
(vienīgā ekonomiskā nostādne, kas mani šobrīd interesē, ir "ar 7 eiro Indijā var nobraukt vilcienā 2000km")
(un politiskā - vai ielaidīs kādā vastī bez vīzas, vai nē)
ateismi, valstismi, ticības un dogmas, intelektuāli pārspriedelejumi, visa ta mudzoņa norimst
tā baltā gaisma, ar ko brahmaņi izdūra sev acis, vienīgais mans pielūgmes elku stabs ir Ceļš
 
 
31 July 2014 @ 09:36 am
 
Oh, dudes, ja vien jūs zinātu, cik šīssezonas Utopija ir brīnišķīga.
 
 
31 July 2014 @ 09:16 am
 
Bet vispār jā, kaut kas ar mani nav kārtībā, ibo glupo jociņu jomā es esmu konkrēti 18-20gadnieku paaudzē - tb aicinājumā sēžot pie ugunskura, es ar savu hihi-haha biju tieši viņu līmenī, ne vairāk, ne mazāk. Vot tagad tajā satori nometnē man būs pretī pieaugušie, un tas ir reāli skērīgi. (Lai arī it kā tak nav pirmā reize.)

Principā labi, ka vismaz pagaidām tā humora izjūta nav 12gadniekam, rekur jaunā paaudze man te izvērš tādu kreatīvu par tēmu "dirst", ka reizēm tā vien gribas pievienoties.

(Paies vēl kādi gadi desmit, un es par literatūru zināšu vēl vairāk, bet humora izjūta arī būs regresējusi vēl vairāk, nu un tad es varēšu sniegt izcilus padomus par to, kā nodrošināt protagonista tēla arkas attīstību trīspakāpju sižeta sistēmā, bet būtiskākās vietas akcentēt ar ūdens sprauslāšanu un putras mētāšanu)
 
 
31 July 2014 @ 05:04 am
 
Miegs, kur tu bradā, ka tik ilgi nenāc.
 
 
31 July 2014 @ 12:25 am
 
Esmu apjukusi. :(

***

No jauna ir pienācis tas dzīves posms, kad viss notiek automātiski. Es vairs neizjūtu sirdi plosošas emocijas, tādēļ ilgu laiku netapa jauni ieraksti. Taču nav arī prieka; savā dzīvē jūtos kā vērotāja, ne dalībniece.

Ceļos no rītiem samērā laicīgi, vairs neguļu līdz pēcpusdienai, nevēlēdamies uzsākt jaunu dienu. Šad tad diena ir piepildīta ar darbiem un notikumiem, šad tad tiek noslinkota. Vingroju, ēdu veselīgāk kā agrāk. Esmu nometusi četrus kilogramus, tikpat daudz un vēl nedaudz palika ko mest. Visu laiku gribu badoties, bet līdz šim pieradums pie ēdiena ņēmis virsroku. Satiekos ar draugiem, tiesa, daudzus sanāk uzmest, jo tādas īstas vēlmes tikties ar cilvēkiem nav. Mana izglītība un karjera plūst pa straumi, vecāki ieteica rudens semestrī nokārtot parādus un tikai pēc tā domāt par darba atrašanu paralēli studijām, es atzinu šo domu par labu esam. Iepriekš vēlējos mainīt augstskolu, bet to nedarīšu, izlēmu, ka nav jēgas, jo neviena skola nav bez trūkumiem. Apmeklēju psihoterapeitu, taču nejūtos par to priecīga, jo man prognozēja ilgu ārstēšanos un ne man ir vēlme tērēt kaudzi naudas, ne piemīt pacietība.
Pastāv kaut kādas emocijas, pārsvarā, negatīvas, taču tās, salīdzinot ar iepriekšējo laiku, ir mierīgas, lēzenas, vieglas, aizskar tikai virsējo sirds un dvēseles daļu, necaurstrāvo tās. Godīgi sakot, baidos, ka tas nav nekas pozitīvs, jo iepriekš šāds periods jau bijis un nomainījās uz graizīšanos, zāļu pārdozēšanu un alkohola pārlieku lielo lietošanu.

Varbūt jūs no malas lasot, domājat, ka šis miers nāk no zālēm. Nē, zāles neesmu lietojusi jau sen, kādus mēnešus četrus varbūt. Piecus? Nezinu, man laika izjūta ir dimbā, visi notikumi, kas norisinājās ziemā, šķiet neseni, neticās, ka jau pusgads ir pagājis.. Reizēm, kad ir dusmu lēkmes, trīce, problēmas ar elpošanu un cits, es jūtu vajadzību pēc zālēm, tādēļ došos pie psihiatra. Tomēr es vairs neļaušu sevi sazāļot kā iepriekš, tā vairs nevēlos.
Tagad, kad ir pagājis laiks, saprotu, ka tas bija ļoti pretrunīgs periods manā dzīvē. No vienas puses varēju izjust prieku, tikos ar cilvēkiem, ballējos, izprovocēju un sākotnēji tiku ļoti labi galā ar sāpīgu šķiršanos, bet no otras puses - tieši tai laikā man atslēdzās sevis saudzēšanas/pašizdzīvošanas instinkts un tapa manis iepriekš nosauktie nedarbi. Kā arī tā šķiršanās.. Tā, protams, būtu notikusi agri vai vēlu, bet zāļu ietekme manā attieksmē ir acīmredzama. Es biju kļuvusi vieglprātīga. Protams, nevar aizmirst teju desmit kilogramu lieko svaru.
Es domāju, ka zāles var palīdzēt, bet visu vajag ar mēru. Es pat neatceros visus tos zāļu nosaukumus, ko esmu dzērusi.. Zinu tikai to, ka tas bija ļoti daudz, ļoti dažādi un pat tādi, kurus Latvijā vairs nepārdod.

 
 
30 July 2014 @ 10:52 pm
 
manai sejas ādai īpaši nepatīk karstums.
guļu pie atvērta loga un ceru rīt nepamosties ar ko vairāk par maigām iesnām. jā, man ir īpaši stipra veselība.
uz rokas nātrene, bet neko neierastu ēdusi neesmu. ej nu sazini, iedzēru tavegilu. vismaz miegs nāks.

atbraucu un atsāku dzert kapsulas.