19 October 2017 @ 10:53 pm
 
tumšpelēks ar griezīgi oranžu jeb rajončika dublis laternu gaismā un
nopirku atkal smaržas, kādas man bija 11tajā klasē, sēžu šuju kleitu 6dienas izgājienam.
 
 
19 October 2017 @ 08:46 pm
Pirmais randiņš  
Kur lai aizved potenciālo rotaļu biedru pirmajā randiņā?

Pirms tējas dzeršanas un sapņainas acīs skatīšanās.Gribas kaut ko padarīt, lai pēc tam sarunas vieglāk raisās.

Paldies par uzmanību!
 
 
19 October 2017 @ 06:25 pm
 
Man jau zabesījis lasīt tos daudzos #metoo, jo ik pa laikam uzpeld "ak, jā, pareizi, tas arī bija". Es tieši domāju, ka man nebija neviens piesējies, kad biju skolā, vidusskolā. Nu vismaz neatceros. Es mazliet dzīvoju citā pasaulē un nebiju tik jautra kā krutās meitenes, kuras ar čaļiem dauzījās, jo vienīgajā reizē, kad man klasesbiedrs uzbruka, es ļoti spēcīgi iekodu rokā. Nu kā es tā pārspīlēju. Jau tajā laikā apzinājos, ka audzēt garus nagus ir arī ierocis. Bet tad atcerējos to pliko vīrieti, kas man un māsai uzgūnēja no krūmiem pludmalē. Un tikko man vēl atgādināja, ka ak, jā mani arī iespieda stūrī kāpņu telpā puika, kurš bija vecāks un stiprāks. Bet viņš jau nebija nopietni ņemams un vispār vai tas skaitās seksuāli, jo biju samērā sīka. Un nez vai tas tēva draugs, kurš reiz iemaldījās manā istabā, kad viņš bija palicis pa nakti, jo ļoti piedzērās, arī skaitās. Zabesīja lasīt. Jo ir bijis tik daudz situāciju, kurās es sajutos kā meitene vs vīriešu dzimums, pat ja nekas tāds nav bijis. Un tas arī nav nekas tāds... bet sakrājas.

UPD: Nepagāja ne piecas minūtes un - Ak, jā! Bija arī gadījumi, kad uz mani masturbē taču arī! Un dēļ daudziem, daudziem gadījumiem es zinu, ka nūdistu pludmalē ir labāk tuvāk ūdenim, aiz pakalniņa vai krūmiem, lai neredz no kāpām. Labāk tur kur vairāk cilvēku, jo citādi tas viens visu lai staigās garām un tikai vēlāk saproti kāpēc. Ideāli, ja ar kādu, bet reizēm nevar saprast arī, ko tas kāds pēc tam sadomā, tas tricky. Esmu tur saņēmusi arī tiešus piedāvājumus, bet tas vispār mani nerausta - pieklājīgs interesants kungs, samulsis čalis, kas slēpa konkrētas vietas aiz dvielīša, jaunietis, kas piedāvāja kaut kādu alkoholu. Šie atstājās, kad izteicu savu neienteresētību. Izņemot čali aiz dvielīša, bet viņš jau taisīja mazliet parodiju iz sevis, pat smieklīgi. Un nav jau viss jāuztver saasināti.
 
 
19 October 2017 @ 01:37 pm
 
 
 
19 October 2017 @ 06:23 am
 
Mesindžerī parasti kāds pavīd arī šitik agrā rīta stundā. Tagad liekas, ka visi ir bijuši nomodā plkst 3 naktī un sapņo otro sapni.
Abi man uzraka zemapziņas dzīles. Vai tā saruna bija īsta..
 
 
18 October 2017 @ 10:46 pm
Es arī?  
#metoo sakarā es sāku domāt par gradācijām, kas zem šī haštaga slēpjas. Ļoti daudz, ārkārtīgi plašs spektrs. No seksuālas aizskaršanas līdz izvarošanai. Un godīgi es nevaru iedomāties sievieti, kuru tas nemaz, nemaz nav skāris. Taču es mazliet raustos to #metoo postot, jo... atzīt ta negribas! Daudz aizmirsts, daudz normalizējies, daudz es neņemu vērā, jo erm... neizvaroja? Man ir stāsti par jaukiem puišiem, kuri ir jauki, jo neizvaroja taču! Uzbāzties, uzmākties, piedzirdīt, apgrābstīt, mēģināt pierunāt, sagrozīt patiesību, neklausīties iebildumus, izmantot situāciju, kad esmu emocionāli vāja... nu bet taču neizvaroja! Daudzi no gadījumiem man ir atsājuši nepatīkamu sajūtu, daudzi ne, varu saderēt, ka daudzus esmu aizmirsusi, bet vienu gan es varu teikt droši - traumēta es nejūtos. Nu nejūtos. Jā, arī tā reize, kad cilvēks ar kuru biju kopā kādu laiku, neņēma vērā manu nē, iebildumus, ka man jāiet uz darbu un vispār nē, līdz es vienkārši nu... padevos, pārstāju pretoties. Bļe, neforši, riktīgi sūdīga sajūta, bet traumēta nejūtos. Kā jau teicu - pieredzes normalizēšana.

Bet tad es turpināju to cilāt domāt - protams, katra pieredze atsevišķi mani traumējusi nav. Bet... vai tas nozīmē, ka nekādu iespaidu tas nav atstājis? Oh,nē, ir gan atstājis, ir.

Man gribētos iet uz randiņiem, bet iepazīšanās un randiņošana ir nepatīkama domās vien. ATKAL būs jāskaidro, ka es neiekarstu tik ātri, man vajag laiku, pat ja man cilvēks tiešām patīk. Un zinu, ka līdz smadzenēm neaizies. Tie, kuri vienkārši nesaprot un stulbības stāsta un liek šaubīties pašai par sevi, mēģina pierunāt uz kaut ko vai aicina pie sevis mājās, jo tā ir normāla vieta, kur sākt randiņu. Ja atsaka, tad es kļūstu ļoti stulba un mauka un vispār nez ko sadomājusies. Tā sajūta, ka nemaz negribas uzsākt sarunu par "erm, labāk nebrauc man pakaļ ar mašīnu, es gribu tevi satik publiskā vietā", skaidrošanās, ka tas nav nekas personisks. Mēdzu neuzsākt un tad mašīnā sēžot pie sevis domāt cik lielam riskam sevi pakļauju, ka vispār tā jau nav prātīgi, visticamāk, ka nekas nebūs. Kad vēl stopēju, tas bija mazliet citādi*, bet savu devu piedāvājumu arī stopējot ir bijis. Es nekad nevedu puišus mājās, jūtos ļoti neērti arī tad, ja mani pavada līdz vārtiem - zinās, kurā mājā es dzīvoju, pat ja ne dzīvokli. Nepatīk teikt, kur es strādāju - ak jel, paldies dievam man ir ļoti sakarīgi klienti, negribu to mainīt! Es gribētu iet uz randiņiem, bet man tik ļoti negribas visu laiku sevi sargāt un uzspiest, lai robežas tiktu ievērotas, ka es... vairs negribu randiņus.

Ikdienā es esmu izveidojusi tādu ne pārāk patīkamas meitenes attieksmi. Smieklīgi, ka priekšnieks reiz pat tā komentēja citai meitenei: "Bet redz, [info]nomirusi atšķirībā no tevis negrib nevienam iepatikties." Bija runa par pucēšanos un tā. To noteiki var norakstīt manā pofigismā un vēlmes izpatikt neesamībā. Bet godīgi sakot es jau gadiem sen esmu arī pamanījusi, ka tad mani liek mierā, puiši pakaļ neskrien. Reizēm varu salīdzināt ar paziņām, kuras ir jaukākas raksturā un uzcītīgākas izskatā. Distancēta attieksme, skarbums un humora izjūtas neesamība lieliski atgrūž cilvēkus. Ziniet ir tas brīvais, radošais noskaņojums, kad gribas smieties un atslābt un dejot un priecāties? Jā... nedrīkst**, tas pievelk kā medus. Un tad būs atkal jāsargājas, jāaizsargājas varbūt pat mazliet jātop ievainotai, jo tā notiek, kad tu atļaujies būt pārāk brīva.

Man ļoti patīk pieskārieni un apskāvieni. Jebkurš, kurš mani pazīst, zin, ka mani apskaut nevajag, it īpaši bez jautāšanas. Man ļoti patīk, ka man jautā pirms apskaušanas, bet bieži arī atsaku. Ir daži, kuriem ir brīva pieeja apskāvieniem. Un lai arī tālāk rakstītais varētu likt to iedomāties - tas nav nekas personisks! Kaut kā gribas sarauties un labāk būt drošai nevis samīļotai. Agrāk tā nebija. Es jau teicu, ka es centos būt brīva. Tas apskāviens, kad apskaujies, bet tevi tā izteikti lēni apčamda. Tie pieskārieni, kuriem atrod neesošus attaisnojumus, bet ir klāt Tā, sajūta, ka tu saproti, ka meklē kaut mazāko iespēju tev pieskarties visintīmākajā iespējamā veidā. Reizēm jau nelabi paliek no skatiena, tas siekalainais, kad liekas, ka esi noslienāta no galvas līdz kājām. Apšaubāmi izteikumi vai piedāvājumi var būt un paldies dievam var nebūt komplektā ar To pieskārienu vai To skatienu. Bet tik un tā nepatīkami, it īpaši, ja nevari īsti izvairīties, jo, piemēram, esi darbā. Un tā pieredze, ka pieskāriens tiek tulkots kā kas vairāk. Pretīgi jociņi, kad plecu masāža draugam likās pilnīgi normāla lieta. Vai arī piekrist masāžai, bet tomēr uzskatīt, ka tā nav priekšspēle, jo es jau diezgan ilgi skaidroju, ka ātri nepavelkos, man gribas vairāk laika, lai liktos gultā. Vai arī kad riktīgi emocionāli zemā punktā tu aizej pie drauga uz koju istabiņu parunāties, dabū mierinošo apskāvienu, bet... tas turpinās par kaut ko daudz vairāk. Tu pēc tam stāvi dušā, mazgājies un ir vienkārši trula, trula sajūta, nesaproti. Es vairs nevaru saprast vai pieskāriens ir pieskāriens vai atļaujas meklējums citām lietām. Pēdējos gados sevi jau vairāk sapratu, izmantoju vārdus, skaidroju, bet tik un tā pēc tam nākas vai nu piekāpties nepatīkamajai sajūtai vai cīnīties par robežām, kas ir fucking nepatīkami. Ir sajūta, ka nevari uzticēties. Un... es neuzticos. Jā, arī tiem, kuriem varētu. Jo šobrīd esmu kopā ar fantastiskāko cilvēku, kādu pazīstu, bet pirmajā randiņā/nedēļas nogalē arī viņam es teicu daudz par daudz nē un cīnījos par robežām, jo es pieskāros, es ļāvu pieskarties. Man... patīk pieskārieni. Un tas tika tulkots pavisam citādi (seksuāli) par spīti tam, ko es biju skaidri un gaiši pateikusi. Jā, viss jau ir beidzies laimīgi, robežas netika pārkāptas, bet godīgi - es tiešām, tiešām negribēju par to cīnīties.

Un tad pēdējā piebilde - nē, viņi nav monstri. Man jau nav traumatisku pieredžu. Daudzi no viņiem tiešām ir labi cilvēki. Mans partneris tiešām ir fantastisks manā skatījumā. Un viss #metoo nav lai meklētu vainīgos. Bet, sasodīts! Tās sīkās lietas sakrājas un savelkas kopā un man gribētos justies brīvi un droši apskauties un pieskarties. Bet nevaru! Bļe, nevaru!

* Man piemita vairāk pozitīvisma, pozitīvās domāšanas (the secret style), bet arī pašdestrukcijas mazliet. Es vienmēr zināju, ka kaut kas slikts var notikt, bet es tik un tā biju droša par sevi. Nezinu kāpēc. Man šķiet es biju emocionāli atsaldēta un bardakā (vispār jā, bija problēmas ar emocijām).
** Kaut šis arī ir no bērnības, bet pieaugušo dzīve to ļoti, ļoti uztjūnēja. Bij gadījumi, kad es centos būt brīva.
 
 
18 October 2017 @ 11:06 pm
 
Kādam vajag aviobiļeti Brēmene-Rīga-Brēmene? Bre-rix 15.11, rix-bre 22.11. Par velti, tikai vārds jāmaina loģiskā kārtā.
 
 
18 October 2017 @ 09:33 pm
The Year of Living Danishly (2015)  

Ik pa laikam ieklīstam labdarības veikalos, un es esmu pievilkusi grāmatplauktu pilnu ar grāmatām, "ko kādreiz noteikti lasīšu/izmantošu". It īpaši pēc kindles iegādes, kurā arī tiek vilkts uz nebēdu viss, ko ieraugu, papīra grāmatu lasīšana parasti sākas un beidzas vannā pēc 10min.
Tā vienreiz nesen domāju, ko lai vannā palasa tādu izklaidējošu, paņēmu šo, uzkāros biš, šodien pabeidzu lasīt.

Man ļoti patika, varbūt tāpēc, ka nemeklēju tajā veidus, kā uzlabot savu dzīvi, vai pavairot dienas kārtībā hygge momentus, paldies, man ir 3 sveces, ko dedzinu tieši nekad, un divi dīvāna spilveni, un sega, ar ko apsegties tur lasot. Un daudz kafijas/tējas. Enough of hygge for the rest of my life.
Bet bija interesanti lasīt vairāk kā tādu ceļojuma aprakstu, par dzīvi citā valstī, par kultūras/mentalitātes atšķirībām.

Ļoti iesakāma literatūra tumšiem un aukstiem vakariem, kad gribas ielīst stūrī zem segas, un pārcelties domās kkur citur. Mājīgi.

Vienīgais, ko varbūt grāmatas iespaidā esmu sākusi darīt, dažreiz mēģinu apstāties, un padomāt, kas man šobrīd liktu sajusties labak, piemēram, iegaju vannā šodien, vai brīdī, kad bija slinkums, tomēr sataisīju karstu tēju, par ko pēctam bija prieks.

Nu jā, mani arī laikam piesaistīja, ka *spoiler alert*, autore grāmatas vidū palika stāvoklī, tālāk sekoja kkādu lietu apraksti dažreiz, ar ko varēju saasociēties.



P.S. varētu uzrakstīt arī par #MeToo, bet es šoreiz paklusēšu, jo mani gadījumi ir bijuši tādi, no kuriem ir varēts par laimi tikt ārā, un vispār visu cieņu tām, kuras skaļi par to runā, un ir tikušas pāri tam, kas noticies, pat ja tas ir bijis smagā formā.
Tags:
 
 
18 October 2017 @ 11:05 pm
Dusmu terapija  
Vai zināt kādu, kas Latvijā terapeitiski strādā tieši ar apspiestu dusmu sajušanu / saprašanu / izpaušanu?
 
 
18 October 2017 @ 10:10 pm
Vai ir pieejama Bokas jkdze?  
Sveiki, bebri, sususuri, programmētāji, sliņķi (dzīvnieku suga) un citi zvēri.

Ir (subjektīvi) dažās daļās netīra māja (izlietnes, podi, grīda, nu viss šis te IRL stuffs), ... Vajaga "Bokas kundzi". Kura atbrauc un par (sa)mērīgi lielu samaksu vienk. ņem un iztīra.

Nav ko komentēt te komentos, ja ir laba "Bokas jaunkundze", vai jūties tāds/tāda, kurai savādā kārtā aptrūcies uz šo brīdi darbu, lūc informēt uz qgmr101@gmail.com.

P.S. Mopēds mans, sludinājums reāls, gumijas stiepšana nau, navda bišķi ir, māja tīrāma ir. Rajons: Pierīga. Attieksme: mierīga. Pozitīvas sadarbības rezultātā attiecības var tendēt pārvērsties sistemātiskās.
 
 
Current Mood: geeky
Current Music: J.S. Aurelius - God Sent Us [Brainwave mix 10/03/14] in Dark
 
 
18 October 2017 @ 06:02 pm
 
Es te biku par to pasaku tēmu aizdomājos un šodien apstājos pie ''Sarežģītais Zvirbulēns''. Tā pasaka, kurā mitinos noteikti ir par kādu balto zvirbuli, neglīto pīlēnu, zaļo vārnu, melno avi, marsieti utml. Par savdabīgo, citādo. Par individualitāti. Par pieņemt, nepieņemt. Sapratīs, nesapratīs.
 
 
18 October 2017 @ 03:32 pm
labs rīts  
nu tā, ka - laaaabs. Tā, ka - aizbrauc uzpumpē riepas, atpakaļceļā trāpi bedrē pārsit, kamēr maini pret (izrādās - mīkstu) rezervi, nepieciešamība atrod (neatvairāmi labu) iespēju - jau vakarā uzlikt ziemas.

- - -
klupiena reflekss - paliec uz kājas, uz kuras jau stāvi, sper soli ar to, ar kuru jau spēri. Ceri, ka sanāks.
 
 
18 October 2017 @ 12:24 pm
Mājas pasaules malā  
Uz nedēļu vajadzētu noīrēt māju jūras malā / netālu no jūras. Der arī istaba viesnīcā, vai kaut kas tamlīdzīgs.
Kādam ir padoms, kā šādu ideju īstenot?
Internetus protu, bet tur izraktie varianti ir nedaudz, hm, sālīti. Seši simti par nedēļu šķiet par šerpu. Jeb, esmu smagi atpalicis no realitātes, un šādas cenas ir normālas?
 
 
17 October 2017 @ 08:35 pm
 
Vispār es tā kā gribēju aprunāties ar sevi kāda tad galu galā pasakā es dzīvoju un sapņus sarakstīt, bet prāts atkal nesās uz izklaidi. bet kulturālu. tomēr neredzētas Adreses un Ziemeļu puse pagājušo ned.

Tomēr laikam pēc visiem arguments [ labs nedēļas sākums, jā ] gribas atslēgties.
 
 
17 October 2017 @ 08:26 pm
hurricane  
Ofēlijas siltie vēji atpūtušies līdz mums šovakar. Iekrāsojot arī rīta sauli sarkanu ar Sahāras putekļiem. Planēta zeme is getting wild. Orkāni sāk gāzties arī līdz Eiropai.
 
 
17 October 2017 @ 07:07 pm
 
Skorpions Jupiterā nu gan iesācies... Ar mentālu un fizisku caureju. Bēdīgākais jau ir saprast, ka Tavu iekšējo pasauli ne vella neredz un nepazīst dzīvojot visu mūžu blakus. Ir tikai matērija.. Un pelšana. Ne es to gribu vairs, ne man to vajag vairs.
Paldies par ielikto, bet nu pietiks. Tagad gribas uz augšu un ārstēt tās traumas vai pārvērst vismaz spēkā.
Es esmu kopprodukts jā. Bet ar savu, jaunu un citu vērtību sistēmu un vecajam būs nosprāgt un neturpināties.
 
 
17 October 2017 @ 06:30 pm
Japāna  
Varbūt kādam ir labi ieteikumi, ko darīt Japānā? Ir mērķis būt Tokijā, Čičibu, Osakā, Narā un Kioto.
 
 
17 October 2017 @ 05:21 pm
 
Ja te kāds lieto Lattelecom tet kā elektrības 'provaideri'... Ir kādas atsauksmes? Tarifi, klientu apkalpošana, zemūdens akmeņi, soda naudas etc.
 
 
17 October 2017 @ 01:42 pm
Ūdensvads?  
Vai kādam ir zināmi sakarīgi ūdensvadu meistari? Jānovērš bojājums ūdensvada pieslēgumā (zem zemes) un jāierīko kontrolaka. Rīgā.
 
 
17 October 2017 @ 12:43 pm
pelēkam rītam  
balafons tācka jāsmaida