Jenots
08 September 2014 @ 12:14 am
 
Ejam gulēt. Beidzot.
Varbūt kafija 20os vakarā nebijā tā spožākā doma no manas puses.
Bet vispār šodien labi pastrādāju. Tas excelis.. Tulkojums arī uztaisīts, vēl tikai jāslīpē un jāslīpē. Malās atstāti komentāri "Kas par nahuj?", kas paši par sevi jau izsaka diezgan daudz.
Un skan man tāaaaads tucinieks, ka tikai uzslēgt skaļāk basus un lēkāt līdzi. Bet nevar. Rita guļ.
Eh, žēl man tomēr Krastiņu māsas.

Bet rīt būs atkal jauna diena.
Būs jaunas cerības un pārdzīvojumi.
Un atkal zeme zudīs zem kājām.

ar lab'nakt
 
 
Current Music: Kevin Blanc feat. Julia Kins - Better Days
 
 
Jenots
07 September 2014 @ 10:34 pm
 
Ja jūs zinātu, kādu monstru es šodien excelī uztaisīju!!
Pilnīgs ah un uh un wīiiiiiii!!!! :) :)

Aš pašai prieks. Bet patiesībā, varētu būt pat sarežģītākā lieta līdz šim.
Un vēl es abas brīvdienas nostrādāju.

Un tagad vēl pat mazliet pastrādāšu.
Tā nu man te iet.
 
 
Current Music: rādžiņš
 
 
Jenots
05 September 2014 @ 10:14 pm
 
Un dažkārt izdevība pati ieskrien tev rokās.
Piemēram, kad ods, kurš tev čakarē prātu jau trešo dienu un ir sakodis visas kādas un rokas, sadomā uzlaisties tev tieši uz rokas.

Tā lūk.
 
 
Jenots
01 September 2014 @ 08:13 am
 
Geste solīja, ka septembris dvīņiem būs DĪVAINS.

Šorīt šizofrēnija sākās jau 5:25.

Joprojām trīcu un drebu par vakaru.

Viss būs labi.
Viss būs labi.
Viss būs labi.
Tags:
 
 
Jenots
30 August 2014 @ 08:05 pm
 
Galīgi duma diena. Savādāk nenosauksi.
Būtībā visa pagājusi vienās gaidās un stresā.

It kā atradu dzīvokli. Jau 9os zvanīju, gribēju iet skatīties.
Teica, ka varēs apskatīt, bet nu tikai ap 5-6 vakarā. Lai piezvanot ap 14iem.
Nu ok.

Piezvanu ap 14iem. Man saka, ka jānāk uz tādu un šitādu adresi centrā, tur uz vietas visu skatīsimies (jo starpniekfirma) un zvanīsim īpašniekiem, lai var iet skatīties.

Ok. Atnāku uz norādīto adresi. Sieviete sazvanās ar īpašnieci. Viss ok. Dzīvoklis vēl nav aizņemts, bet nu apskatīties varētu tikai vakarā ap 20iem. Lai piezvanu pa taisno īpašniecei tā ap 19iem.
Es nu staigājos (3h) pa centru, kājas sāp, jo izstādi MIera ielas kapos es tā arī neatradu, lai gan kapus izstaigāju krustu šķērsu.
Bet ko tu dumam padarīsi.

Beidzot pulkstenis ir 19. Zvanu īpašniecei cerībā, ka drīz mana neziņa par dzīvokli beigsies un pārmaiņas pēc varēšu aizmigt ar mierīgu sirdi, zinot, ka man nav jāuztraucas par turpmāko dzīvesvietu.

Nekā. Paveca kundze bargas skolotājas tonī man saka, ka pašreizējie īrnieki ir izbraukuši un būs tikai pirmdien. Viņai dzīvokļa atslēga ir, bet tur stāv vēl pašreizējo īpašnieku mantas un viņa negrib tā iet iekšā bez viņu ziņas (kas no manis ir liels plusiņš, lai gan rada tikpat lielu čakaru).

Tā kā jāzvana 1dien pēc 5iem, tad arī varēšu (cerams) braukt un skatīties.
Turam īkšķus, mazie.

Šodien nopirku ķiršu kūku ar domu pievārēt to ar I. Var būt pat sakoļīt atvērt vīna pudeli.
Bet tad man atnāk sms ar nepārprotamu vakara plānu - "Būšu vēlāk, pēc tam iesim ārā!" :D

Tā nu man te iet. Kā laimes ratā.
Te augšā.
Te lejā.

Un galvenais, neko nepieņemt par notikušu un/vai pašsaprotamu. Mans šī brīža lielākais uzdevums.

Nezinu, vai E. ir dzīrdējusi, bet izrādās, ka Apparat un Telefon tel Aviv pat ļoti iet kopā.
 
 
Jenots
28 August 2014 @ 10:40 am
 
Nē, nu fantastiski tie komentētāji :D

Par to, kam jābūt sievietei pēc 30:

"Dažas lietas, kas ir man kā vīrietim ap 40:
1) denacionalizēts dzīvoklis, kur mājas īpašnieks cenšas gadiem iztiesāt mani ārā, bet pats baidās ienākt, jo pirms mēneša nokrita balkons, bet vakar iebruka griesti;
2) laba mašīna "Mitsubishi Lancer", ko atdeva draugi, jo tiesu izpildītājs piemēroja atsavināšanas aizliegumu, un tagad nevar veikt tehnisko apskati;
3) motocikls K-750 "Emka" ar blakusvāģi un cauršautu Vērmahta ķiveri komplektā;
4) odekolons "Trīskārtīgais" iekšķīgai lietošanai;
5) kontrabandas papirosi "Belomor Camel";
6) kara laika mugursoma no brezenta ar sazinkāda lopa ādu (zirga vai govs pēc apmatojuma);
7) Austrālijā ražoti šahtas strādnieku zābaki ar naglotām zolēm un mūža garantiju;
8) vairāki uz muguras pogājami mirstamie krekli, ko velku uz darbu;
9) nezin kur atrasta XIX gs. Bībele, kur pēdējās lapās uz stūriem ierakstīti buramvārdi, kā noburt sāncensi, lai tai bērns piedzimst šķielējošs, ar kupri un zaķalūpu."

:D

Pasmaidam!
Es, piemēram, šodien kolēģi noturēju par jauno darbinieku, tad nu lupīju viņam virsū uz nebēdu un nekādi nevarēju saprast, vai tad nu vīriešcilvēks tiešām nevar pirmais ar meiteni sasveicināties. Gandrīz pati pirmā pateicu "sveiki!".
Jā. Tas nebija jaunais kolēģis :D Tas bija tas pats vecais, kurš sēdējā pustumsā dīvaini atgāzies krēslā, pa pusei noslēpies aiz monitora un tikpat lielā nesaprašanā skatījās uz mani, tobiš, ko tu uz mani tā lupī. :D
Jā, gadās arī tā. es gan neiebilstu, ja tas būtu bijis kāds kolēģis, kura priekšā tā izgāzties, bet ko nu vairs..
Tags:
 
 
Jenots
26 August 2014 @ 09:30 pm
 
Viss būs labi.
Viss būs labi.
Viss būs labi.
 
 
Jenots
24 August 2014 @ 10:49 pm
 
Satikāmies ar meitenēm.
Pamētājām pagales.
AR K. izcēlāmies - katrai pa 2 nosistiem āboliem.

Jauki tā.
 
 
Current Music: Max Manie - Sunday
 
 
Jenots
19 August 2014 @ 11:21 pm
 
Maza cerība par to, ka septembrī Alt-J izcelsies un neliks vilties otrajā albumā, kā tas bija ar Kasabian un The XX - pēc kaut kā episka bija tāds.. maziņš meh.

Lai nu kā - šodien Spotify dzirdēju jaunu viņu dziesmu - Every Other Freckle.
Meklējam rokā! Man personīgi liels me gusta ;)
 
 
Current Music: Alt-J - Every Other Freckle
 
 
Jenots
14 August 2014 @ 03:07 pm
 
Šodien admins atnāca pie mana galda ar lupatiņu un sāka tīrīt datoru.
Šis fakts īpaši nepatika mūsu datordizainerim, jo viņš uzdeva adminam jautājumu:

“Kādēļ dažiem cilvēkiem admins tīra datorekrānu, bet citiem nē?”

Uz ko admins atbildēja diezgan skaidri un gaiši – “Kad tev pupi izaugs, tad pienāc pie manis!”

Lūk, kā tiek panākta īpaša attieksme kolēģu vidū.
 
 
Jenots
13 August 2014 @ 02:46 pm
 
Es vienkārši neesmu tik stipra ;)
 
 
Jenots
08 August 2014 @ 01:03 pm
 
Kā parasti tvnet komentāri uzlabo omu :)
Raksts par to, "Kā zināt, ka viņš ir tavs labākais dzīves "kumosiņš"?"

"Mūsu attiecībās veselīgs humors ir kā pamats visam. Katru reizi, kad novelku bikses, sieva kādu laiku smejas, un, kad viņa uzprasa naudu jaunām kurpēm, smejos es. Uz humoru balstītas attiecības ir tās labākās."

un vēl :)

"Uzdāvināju sievai svarus, viņa man dzimšanas dienā lineālu, nesapratu...
Pēc tam sapratu - lai nav zemmēra līdakas jāņem!!!!!!!"
Tags:
 
 
Jenots
04 August 2014 @ 09:10 pm
 
Ko lai es saku?

Manas spējas visu sadirst ir vienkārši beyond measure.

Pat ja tas viss ir taisnība - ka savu dzīvi izvēlamies paši, tobiš, savus uzdevumus, kas mums jāatrisina, ģimeni, kurā "iedzimt", ķermeni utt., tad tā vien škiet, ka, lai cik īpaša es sev neliktos, šoreiz vienkārši esmu uzņēmusies par daudz.
 
 
Jenots
04 August 2014 @ 11:34 am
 
Stulbs cilvēks viņš arī Āfrikā stulbs.
Par sevi un savu debilismu darba vietā.
 
 
Jenots
03 August 2014 @ 07:02 pm
 
Mazliet pasauļojos uz balkona.

Mood: psc ku karsti.
 
 
Jenots
03 August 2014 @ 05:19 pm
 
Vakar ciemos bija atbraukusi māsa.
Tas viss gan sākās ar ļoti patīkamu notikumu, proti, mistiskā kārtā bija parādījušās biļetes no Rīgas uz Stokholmu un tēvam nevajadzēja pērties uz Tallinu + varēja pie manis arī māsu atvest.

Nu vai ziniet.
ja jums šķiet, ka man ir smags raksturs, pamēģiniet pavadīt dienu ar mazo Mini Me.
Šausmas.
Nopirkām pāris so so maikas un viss, viņai vairs neko nevajag.
Uz katro mani uzdoto jautājumu atbilde ir nē.

"Vai tev vajag bikses/maiku/svārkus utt.?"
"Nē."

"Varbūt tu gribi saldējumu? Paspēlēt klavieres? Nolakot nagus? Izmazgāt matus? Paskaties, cik man daudz dažādu šampūnu?"
"Nē, paldies."

Nu moins.

Bet nu neko. Kaut kā esam šīs dienas pārdzīvojušas.
Mazliet nepatīkams pārsteigums gan bija fakts, ka tā diezgan nopietni ir pamainījušies autobusa atiešanas laiki.
Meiten's, uzmanās.

Nu kaut kā tā.
Nedēļas laikā ir nopirkti aš 3 kurpju pāri, bet galvā visu laiku virmo doma, kādus es gribu un vēl varētu nopirkt.
Un vēl ir ļoti iepatikusies apakšveļas pirkšana.
Tomēr sava taisnība tur ir, ka skaistā apakšveļā arī pati sieviete jūtas skaista.
Tā teikt, mazie dzīves prieciņi.
Bet jūs mani neklausieteis. Man šai ziņā arī ir savi kompleksi. :P

Lai gan kas to zina - varbūt pēdējie notikumi liks man izvērtēt to, kā uz sevi skatos :D

1. gadījums.
Piektdiena.

Pēc tualetes apmeklējuma (un izspoguļošanās lielajā spogulī) nācu atpakaļ uz kabinetu, bet brilles biju uzlikusi uz galvas. (oficiālais attaisnojums bija - "man sāp acis un šādi es tās atpūtinu"). Lai gan patiesībā man vienkārši patīk, kā man izskatās uzskrāsotas acis. ^-^ :)
tad nu nāku atpakaļ uz kabinetu, pa ceļam satieku M.
Ja pirms brīža viņš mātes vārdiem lamājās, ka virtuvē nav ūdens, tad tagad vienkārši klusēdams uz mani skatījās un smaidīja.
Es viņam prasu, kas vainas.
Šis neko. Tikai skatās uz mani, smaida un neko nesaka.
Weiiiirrrrdddddddd.
:D :D

Un tad par otro gadījumu varat kādā satikšanās reizē uzjautāt, bet brīdinu - tādu huiņu nevienai meitenei nenovēlēsi piedzīvot!!!! :D
Ai nu kaut kā tā man iet.
Dīvainā kārtā, izskatās, ka tā arī būs. Vasara būs grūta un paies balansējot uz veselā saprāta robežas (starp 5 kausiem un 8 zobeniem).
Ah un eh.

Bet nu tā kā jaunais autobusu grafiks nedaudz izbojāja manus plānus braukt uz Vecāķiem sauļoties, tad nu izdomāju, ka tikpat labi varu pusplika iet uz balkona sauļoties.

Priekā. Sviniet dzīvi. Uz mirkli atmetiet visus sūdus, kas mūs nomāc ikdienā un esiet.
Esiet šai brīdī un šai vietā.

Priekā.
Vai kaimiņi bēgs
 
 
Current Music: Niki & The Dove - Mother's Protect (Goldroom remix)
 
 
Jenots
31 July 2014 @ 06:47 am
 
Visas problēmas ir mūsu pašu galvās.
Vienkāršākā un senākā patiesība.

Cik gan pasaule būtu labāka, ja mēs varētu "izslēgt" to šizofrēniju, kas mums tā čakarē dzīvi.
Visi tie kompleksi, iedomas, negācijas, izzīstas no pirksta un vēl uzpūstas līdz fantastikas robežām.

Ir grūti.
Es jau saprotu, ka ir kas jāmaina, bet nu. Nekas tāds viegli un ātri nenotiek.
Pašlaik galvenais uzdevums tik tiešām ir tik daudz par to visu nedomāt, savādāk mana fantāzija nobeigs mani ātrāk nekā īstā realitāte.
Dzīvot "one day at a time", koncentrēties uz kādu vienu lietu, piemēram, uzdoto darbu, un mēģināt viņu izdarīt pēc iespējas pareizāk un labāk. Un tad ņemt nākamo uzdevumu.

Kaut kā tā.

Jauku jums dienu.
Šodien es mēģināšu cīnīties tālāk.
 
 
Jenots
29 July 2014 @ 08:44 am
 
“Tu no priekšas spraud?”
-“Jā, es vienmēr no priekšas spraužu.”

“Nu, no pakaļas jau arī dažreiz var. Skatoties, cik daudz izdzer."


Kolēģi par USB porta atrašanās vietu.
 
 
Jenots
28 July 2014 @ 01:25 pm
 
Pusdienas pārtraukumu pavadīju kapos, sēžot uz soliņa ar sakrustotām kājām un smēķējot.

Jo šodien ir grūti.
 
 
Jenots
24 July 2014 @ 06:49 am
 
Tas brīnišķīgais mirklis, kad draugi tev piezvana 6os no rīta.
No jūras.
Sēdēdami laivā.