Pašlaik ir sajūta, ka nopietni jūku prātā. Vairs neatceros, ko esmu darījusi. Īsti nevaru atšķirt nodomus no realitātes, tobiš, atceros, atceros, ka konkrētas mantas ieliku somā, bet nu vairs nevaru atrast. Līdz ar to sāku šaubīties, vai vispār esmu šīs mantas likusi somā un vispār, kas īsti notiek.

Sviests kaut kāds.
Jūtu, ka tas viss vienkarši beigsies ar to, ka ar nervu sabrukumu ārstēšos Tvaika ielas iestādē.
Vismaz dzīvokļa problēma tiks atrisināta.