Tas brīdis, kad māte 10os vakarā tev zvana un atgādina, ka neesi sataisījusi līgumu.
Tas brīdis, kad viņa neapmierināta prasa, kur ir līguma paraugs. Kad saku, ka nezinu un vai tad nu viņa tagad ņems un pati rakstīs, atskan neapmierināta atbilde - "nu acīmredzot nāksies".
Tas brīdis, kad tev zvana atkal un pulkstenis jau ir 22:40 un saka, ka nu līgums ir piekoriģēts un vajadzētu pārlasīt, un tava atbilde, ka nu šovakar jau nu vairs noteikti nekas netiks skatīts, otrā galā ir pilnīgi nesaprotama, jo "KAD TAD tu viņu skatīsi?".

Ah un uh
un čih puh puh

Kā parasti.
Es saku mātei, ka dzīvoklī jānomaina izdegušās lampiņas, viņa patēvam pārstāsta, ka man dzīvoklī jāievelk elektrība.
Dažkārt man šķiet, ka viņa dzird tikai katru 3. manis teikto vārdu.
Labākajā gadījumā.

Es esmu tik ļauna :D

Iegāju brāļa istabā, jo tur telefons labāk wifi ķer.
Izrādās, ka brālis sācis skatīties "The Walking Dead". Tur ainā parādās divi ļooooti maznozīmīgi tēli.
Es saku: "Jā, šitie abi nomirs."

Kā viņš sāka bļaut :D :D :D
Sāka kliegt, lai eju ārā no istabas, atnāca māte, sāka arī uz mani bļaut, lai eju prom un vispār, lai, citēju, "eju jau kravāt mantas".

Psihiatriskā nodaļa atpūšas.

Ko gan mēs darītu bez mūsu mīļās ģimenes?

Saruna ar brāli:

Es: Čau!
B: Ej prom.
Es: Bet tu man patīc!
B: Ej dirst.

un vēl

Es: Kā šonakt gulēji?
B: Labāk nekā tu.
Es: Par ko tu sapņoji?
B: Par to, kā tu slīksti.

Mātes ikdienišķā indes deva arī saņemta, tā kā varētu pat teikt, ka dienas norma izpildīta!

---

Patīkams pēdējo dienu "atklājums" - Moderat ar "Moderat".
Skaisti, skaisti.

Brālis šodien smīdina :D
Atvēris google maps un ierunā gala mērķi, lai nu gūglis viņu vada.

Kā no Limbažiem tikt uz Oslo. Ar kājām.
:D

Tātad, ja nu vēl kādam ienāk prātā:

Vispirms ejam uz Ventspili (ierēķinam šeit 2 d un 6h).
Peldam pāri Baltijas jūrai - uz Zviedriju.
Šeit uzmanīgi! Peldot izvairamies no prāmjiem un laivām :D
Pēc tam ar kājām "špagojam" līdz Norvēģijai un voila! Pēc 7 ar pus dienām, pārvarot visus šķēršļus (tai skaitā Vanšu tiltu, nokļūšanu Ventspilī, nelielu peldi un "špagošanu" pa Skandināvijas valstīm.

:D

Tagad viņš skatās, kā tikt uz "HANKANG" - no route found! un Sidneju :D
Bet tur tikai pa Eiropu skaitļo tos maršrutus.
Uz Maltu gan varot tikt - nonstop tikai 23 dienas jāiet :D
Brālis loģiski izsecināja, ka viss ok, tikai zeķes būs mazliet piesvīdušas :D

Jā :D Vēl mēs meklējam ASV vēstniecību Turcijā, Cat Island, kas ir totāla kaķu sala un Devil's Breath (Devil's Brest???? :D )

Brālis 6dien iešot geo cashot uz Priežkalniņu. Līdzi ņemšot trepes no mājas.
It kā viens esot apslēpts 25m garā priedē.

Vēl mazliet un es viņu rīt paņemšu līdzi uz Rīgu.
Vismaz būs mazāk uztraukumu.

Tikko ieraudzīju, kā māsa saglabājusi manu numuru savā telefonā.

bungu rīboņa....

Cat lady (Alice)
:D
Visa mana dzīve, izteikta vien 2 vārdos :D

Māsa tikko:

"Hey, do you wanna listen to "Downing"?"
Es: "Ko?????"
"No, wait. "Kongos"! I've no idea why I said that."

MUahahahaah :D :D

Šodien ar patēvu sākām runāt, ko tad nu tagad darīšu, kādas idejas un tā.
Sarunas, protams, par darbu.

Tad nu viņam teicu, ka jā, jāmeklē darbs, tagad jau man ir pilnīgi vienalga, kur. Esmu atvērta visām iespējām - iegūtajā specialitātē vai nē, Rīgā vai kaut Austrālijā.
Uz ko viņš atbildēja:
"Nē, uz Austrāliju gan nebrauc, jo tur cilvēkiem mājās ZIRNEKĻI LIEN ČĪBIŅĀS."

Nespēju apstrīdēt tik pamatotu argumentu, tad nu Ķengurzeme uz nenoteiktu laiku (tiklīdz viņi izdomās, kā atrisināt insektu problēmu) tiek izsvītrota no "potenciālo māju" saraksta.



Ja nu reiz sanāk pabūt Austrālijā, tad īpaši uzmanieties no cilvēkēdāju koalām, haizivīm ar lāzeriem un Dannijas Minogas!!!




Jā, es pati par sevi brīnos, kā spēju apstāties no vēl vairāku bilžu ievietošanas :D

Nevaru nepalielīties.

Šodien izdarīju labu darbu.
Paskaidroju māsai, kā taisa vīnu (nu, cik nu manas vispārīgās zināšanas to ļāva).
Tagad viņa vairs nedomā, ka vīnu iegūst, sajaucot vīnogu sulu ar šņabi.

Māte vakar vakarā teica, ka es esot īsts dvīnis. Man esot personības dalīšanās - kāda es biju no rīta un kāda vakarā ir divi pilnīgi dažādi cilvēki.
Jautāju, kāda tad es biju no rīta.
"Nu kā tāda harpija!"

---

Harpijas grieķu mitoloģijā ir jūras dieva Taumanta un okeanīdas Elektras meitas, pussievietes - pusputni, kas saistītas ar stihijām un tumsu. Tās atskrien un pazūd pēkšņi kā vējš.
Harpijas ir atriebības simbols.

Šodien vecāki apsolīja, ka "tikšu apbalvota", ja pabeigšu uni un saņemšu diplomu.
Man iedos veselus 50! santīmus!

Es domāju, ka ar šādu motivāciju visu pabeigšu jau šodien.

Šodien ar vecākiem izdzērām veselu vermuta pudeli (nu labi, pārsvarā jau mēss ar patēvu).
Iemesls - patēva 3.pakāpes brālēna meitas otrās kāzas :D
Skan jau nu ļoti labi :D Patiesībā jau viņi visi tur ir baigi tuvi un tā.
Kur slēpjas āķis: patēvs beidzot sazvanīja jaunās sievas brāli, apjautājās, kā tad dzīrēs gāja un uzzināja, ka kāzas būs tikai rīt.

Nu nekas :D Vismaz es iedzērām par labu sākumu :D

Šodiena (diemžēl) ir īpaša.
Pirmā pieredze ar ērcēm.
Draņķe bija piesūkusies minkam pie pašas auss.

Bet ja nu reiz tā, tad paldies Dievam, ka tik redzamā vietā.
Tēvs arī labais. Tikko tika noskaidrots, ka tā ir ērce, tā uzreiz - "Ņem viņu un braucam pie vetārsta."
Vismaz kaķis viņam rūp.
Māte gan ar katru dienu arvien parāda savu pārāko mīlestību pret brāli.
Aizvedām pie vetārsta.
Es tā saku" "Kaķim ērce piesūkusies."
Un sieviete man reģistratūrā atbild: "Nu un?"

Bet nu beidzās viss labi, ērci izvilka 2s laikā. Izrādās, ka dzīvniekiem ērce ir tik vien kā kukainis un nekādi encefalīti un laima slimības viņiem nedraud.

Jā, kā māte izteicās - "velti nodzīvota diena".

Prasu brālim:
"Eu, kas ir "swag"?

Brālis atbild:
"Secretly we are gay."

Okei...

Cik drausmīgi šodiena iesākās, tikpat labi arī beidzās.
No rīta kārtējais tracis ar māti.
Tā vien šķiet, ka manas dzīves lielākais izaicinājums ir pieņemt, ka cilvēki vienkārši nepilda savus "solījumus" un aizmirst vārdus, kurus lielā apņēmībā ir izteikuši, nevis ārdīties un kliegt pretī "Bet tu taču teici...!!!"
Nekā. Kuram gan tas krata.
Vienmēr vieglāk ir samelot, aizbildināties, ka "nē, es tā neteicu" vai vēl labāk "es neatceros". Ignoranci arī vajag pienācīgi novērtēt.

Lai nu kā, mājā pastrādāju, meitas pienākumu izpildīju.
Ar traumēto Mauriņu arī tikos.
Ļoti, ļoti ceru, ka tā bija mūsu pēdējā tikšanās reize.
Lai gan šī reize atšķīrās no iepriekšējām - viņš mani "uzslavēja" (nopietnas aizdomas par sarkasmu) par "korektu rīcību", jo samaksai piemetu par dažiem sant. vairāk nekā vajadzīgs ar vārdiem "labāk samaksāt mazliet vairāk, nekā mazliet mazāk.
Jebkurā gadījumā, labāk kā meli un saldie lišķības vārdi.

Un vēl!!
Pilnīgs jēeeej! Tas, no kā tik ļoti baidījos, izrādās, nemaz nenotiks (vai jebkurā gadījumā, tiek atlikts uz nenoteiktu laiku)! :)
Jess :)
Brīnumi tomēr notiek! Kas manā gadījumā nozīmē par dažām nemiera pilnām naktīm mazāk.

Pēdējās bažas vien paliek par bakalauru. Nu labi. cerēsim uz to labāko.
Vismaz vecāki ir sākuši nopietni uztraukties. Tātad kaut kāds progress tomēr manāms.
Un kādēļ gan cilvēks nevar saprast, ka pie pareizā iemesla jeb motivācijas, cilvēka spējas vairākkārtīgi palielinās un kalns vairs nav kalns, bet gan "aiz kura gala jāņem" ?!
Tā enerģija, eh, tā neizmantotā enerģija..


---

My people need a place to go
People need a place to go
---

Ak, jā, offtopiks, ja nu kāds vēl nav ieskatījies jaunajā "Bates Motel".. žigli, žigli, žigli!

Viena lieta, ko apbrīnoju patēvā, ir tā, ka viņš nevilcinās (atšķirībā no savas pameitas) - ja kaut ko vajag izdarīt, viņš iet un izdara.
Piemēram, paājušo nedēļ atbrauca mājās un jau nākamajā dienā aizgāja mašīnai riepas mainīt.
Tagad katru dienu braukā pa pilsētu un slidinās :)

Brālis ir kaut kāds pilnīgs nūģis, jo sēž mājās un nenāk uz māju strādāt.
Comon, šodienas apkures sistēmas nojaukšana ir aizraujošākais, kas pēdējā laikā vispār ir noticis!

Brālim 11os no rīta zvana telefons.
Izrādās, ka zvana čoms Raiča.
Brālis, nabags (jo viņam nācās izkāpt no gultas, lai gan brīvdienās viņš agrāk par pus2 neceļas), visu laiku stāvēja pie galda un atkārtoja divas lietas: ka viņš guļot un nē, viņam nevajag egli.

Sataisīju sev kokču - glāzi ar vermutu + toniku + citroniņu.
Bija, protams, ideja to izdzert, taču visi datori un galdi aizņemti, turklāt vēl miegs uznāca.. tā kā ieliku uz vēlāku laiku ledusskapī.

Un ko jūs domājat?

Atnāk brālis un jautā, kurš ledusskapī to glāzi ielika. Viņš esot netīšām apgāzis.

Nu vai nav sivēns?