Šodien kārtējais "j'ai tué ma mère".
Man šķiet, es tā arī nomiršu, neieskaidrojusi mātei, ka bērns nav pieaudzis ne 5, 10 vai 15 gados.

jābēg, jābēg, jābēg

Baroju savus aizvainojumus ar čipšiem un alu.
Ak jā, un mana jaunā aizraušanās - Soprano ģimene :)

---
eu, kad mēs tiekamies? :/

Ar patēvu bijām uz fikso aizšāvuši uz Rīgu.
Nopirkām fotoaparātu - gadījās nu tik foršs vīrietis! Vienkārši wow! Laipns un patīkams, ne tāds kā lielākais vairums. Uzreiz atvainojās par savu nokavēšanos, izskaidroja visas aparāta funkcijas utt.

Tad izņēmām brāļa telefonu pēc (kārtējā) remonta. Ko darīt, ja cilvēkam ir "hakera aicinājums", bet rokas, atvainojiet, no ... aug.

Pēc tam izstaigājām alfu, nolūkojām, kāds mums mājās būs televizors. Lielākie bija 55", bet mums jau tie komentāri vairāk vai mazāk bija tādi: "Nē, šis par mazu. Vajag lielāku."

Un tad..! Elkor'ā gājām garām ģitārām, teicu patēvam, ka nu jā, es jau ļoti labprāt iemācītos spēlēt, žēl, ka brālis tomēr netika mūzikas skolā un tā. Būtu abi divi stinkšķinājuši stīgas..
Uz ko viņš atbildēja, ka martā mums noteikti vienu ( un labu) nopirkšot :)
Un, pat ja es arī tagad par savu naudu nopirkšot, viņš man vēlāk segšot ģitāras izmaksas.

Re kā :) Cerēsim, ka tā arī (reiz) notiks.
Bet pagaidām - nu ļoti ceru, ka nevajadzēs tā dumi sēdēt bez darba mājās un gaidīt ģitāru martā, bet tomēr kaut kādu ienākumu avotu atradīšu.
Glupa jau neesmu :p

Bet tas dumais brālis!
Kaut kāds losis pilnīgs!
Viņš no baznīcas dabūja konfekšu paciņu - to labo konfekšu paciņu, kurā 90% ir šokolādes konfektes, nevis parastās ledenes,- un nekā! Pats pa kluso visu izrija! Māsa gan ar savējām padalījās, izbēra traukā un nolika virtuvē "publiskai degustācijai". Bet šis - "es taču jums naktī iedevu konfetes!" (kurš vispār naktī cienā ar konfektēm??) un "es jums jau 21.12. iedevu skolas paciņu!" (jā, tās ledenes tur stāv joprojām). Baigais skopulis.
Un tagad vēl man kaut ko sākt braukt virsū, ka es, redz, maita tāda, pirms 5 (!!) mēnešiem (čalis neko neaizmirst) neesmu viņam to un šito no ebay pasūtījusi.
Ir gan ļoti liels "nospļauties" par to, ka esmu viņam pasūtījusi visādus kabeļus, uzgaļus, austiņas un citas šņagas, taču viņš nekad, nu NEKAD! neaizmirsīs, ka toreiz, pirms 5 mēnešiem es viņam nepasūtīju kārtējo 1$ sūdu..

Eh.. kā es gribētu būt mazā, nevis vecākā māsa!
Kamēr vecāko apvaino par visiem pasaules grēkiem, par tiem, kas bija, un tiem, kas vēl būs, sīkājām māsām ir tik viens uzdevums - pēc iespējas vairāk izrīt visa kā.
Tā lūk.
Un tajā man atzinās kāda, kas pati ir mazā māsa, tā kā šos vārdu man nav ne mazākās iespējas apšaubīt.

Brālis ir vienkārši "fantastisks".
Cienā mazo māsu ar čipšiem un ar vārdiem "Daudz neņem.".
Ķēms tāds.

Pirms brīža.
ar brāli ar Angry birds putniem apmētājām viens otru, pēc tam jau uzklupām māsai.
(smiekli un asaras).

Pirms ilgāka brīža.

Māsa jautā brālim.

M: "What did Napoleon said when he lost the battle to polish?"
B: "Damn, nigga!"

:D lol :D man gan nav ne jausmas, vai Napoleons ir kādreiz kādreiz pret poļiem, bet nu labi, šai kontekstā tas nav tas būtiskākais :D

Māsa (12 gadi un 1 diena) taisīs sev pedikīru.
Ir atnestas šķērītes, avīze, ūdeņraža pārskābe un vates spilventiņš.

Lūk, tā ir jāgatavojas pedikīram.

Jociņš spociņš.

Māsai šodien dzimšanas diena.
Viņa zvana brālim un stāsta, kas viņai sadāvināts.

Māsa: A. man nopirka auskarus un kondicionieri.
Brālis: Gaisa????

:D

Atbraucu mājās.

Vecāki klusi.
Mamma uz pirkstgaliem staigā.

Es jautāju, vai viss kārtībā.
Mamma čukstus atbild:
"Es vakar tētim galvu pārsitu."
- ...????? koa???

Esot bijis tā.
Reiz sensenos laikos (aizaizvakar) tēvam rokās bijis kaķis, kuru viņš gribējis likt bagāžniekā, un teicis mammai, lai viņa atver bagāžnieka durvis.
Mamma ļoooti lēnām, tīri piesardzības dēļ, jo nez kā pamanās salauzt it visu, kam pēc būtības nemaz nevajadzētu salūzt, vērusi durvis vaļā.

Tēvs acīmredzot domājis, ka pēc attiecīgā laika sprīža durvis būs jau vaļā, nepaskatījās un ar galvu atsitās pret bagāžnieka durvīm.
Rezultātā tēvam ir milzīgs puns un apmēram 1.5 cm gara brūce.

Tas nu būtu stāsts par to, kas patiesībā notika.

Visiem pārējiem, kas šo stāstu nezina, tēvs saka, ka sieva viņam uzbrukusi ar cirvi.

Brālis FB pie mana albuma pierakstījis ģeniālu komentāru:

"Did you take this picture with a potato?"

smejos, smejos, smejos :D
Tā vien šķiet, ka ar gadiem viņš kļūst normālāks.
Kas zina, varbūt kādreiz pat par cilvēku kļūs! :D