cheeter ([info]cheeter) rakstīja,
@ 2003-04-09 13:15:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Pastāsta turpinājums - 1
Turpinājums šeit ...


(Ierakstīt jaunu komentāru)

Turpinājums - 1
[info]cheeter
2003-04-09 13:17 (saite)
Aizrāvies ar ķepas pirkstu mētāšanu Cheets nepamanija piezogamies klusu, ēnai līdzīgu radijumu. Tiko jaušams pūtiens ausī pārtrauca visu patīkamo nodarbi, zvērulis sarāvās no pārsteiguma, pavērās pār plecu un satinga. Vienā sekundē viņa sejā nomainijās vairākas izteiksmes,: pārsteigums, neizpratne un vajāta zvēra izteiksme.
- “pidets visam” tā bija pirmā saprātīgā doma, kas iešāvās viņa prātā, -“tikai ne to un tikai ne tagad”
Pietrūcies kājās viņš mēģināja atmuguriski atkāpties, bet… atdūrās ar pēcgalu pret meža vienīgo priedi; - “ Neraža !!! “. Atkāpties nebija kur… viņš atradās aci pret aci ar tuvējās apkaimes biedu un šausmiņu – seksuālo maniaku Kuplasti Rudo.
Taisnības labad jāsaka, ka Rudā bij ellīgi izskatīga un visādi pievilcīga, ruda krāsojuma būtne, kuras ārienē vienīgā negatīvā detaļa bija tas, ka viņa bija lapsa. Ja nu runājam par viņas iekšējo pasauli, tā bij neizzināta un noslēpumu tīta. Pie mazākās izdevības viņa krita ap kaklu katram vīrišķu kārtas pārstāvim, sajauca tam galvu un… un neko, aizgāja jaukt galvu nākamajam, vai kādam no iepriekšējiem saviem upuriem. Tā kā kuplaste pārāk nešķiroja savus partnerus pēc izcelsmes un piederības tai vai citai dzīvnieku klasei, viņas seksuālā dzīve bij samērā piesātināta, bet nebūt nedraudēja nerātnei ar grūtniecību, aiz tā vienkāršā iemesla, ka lapsu tēvaiņu, kuri nebūtu devušies dzīvot drošā attālumā no Cheeta meža, nu, vismaz 3 dienu aša skrējiena attālumā, tādu te nebija. Varbūt tas arī bija par iemeslu Rudās haotiskajai dzimumdzīvei, ne jau mums par to spriest.
Daudz netrūka, ka Cheetam sāktu klabēt zobi aiz uztraukuma, līdz šim viņam veiksmīgi bij izdevies netrāpīties nerātnes tuvumā, kad tā ir viena, bez pavadoņa.
- “ vai tiešām pienācis mans brīdis tapt par šo melno acu īpašnieces upuri !? “ nodomāja zvērulis.
- “Sveiks, plankumainais ! “ nospurca Rudā - “ Ko nīksti viens mežā un niekojies pats ar savām ķepām, pie tam ar abām reizē !? Varbūt palīdzēt, ko !!! “
Rudā aste islīdēja Cheeta pakaļkājām pa vidu un koķeti pieglaudās tām, tad tik pat ātri atrāvās un tās īpašniece atkārtoti iespurcās: - “ Vai tik lielais , varenais nav samulsis, ko !?” Viņa acis pēkšņi atradās Cheeta pašā degungalā un aši, aši samirkšķinājās. – “Ak, tad nemaz nesamulsi, ja, žēēl !” Un tik pat ātri kā parādijusies, viņa pazuda, starp baltajiem bērzu stumbriem nozibēja ruda šautra un jau no pārdesmit Cheeta lēcienu attāluma velreiz noskanēja zobgalīgs smiekliņš un vārdi: - “Satiksimies, kad būsi runīgāx, tagad man nav laika gaidīt, kamēr ieskriesies uz runāšanu, Bebrs uzaicināja uz tēju, neērti likt gaidīt tādam jaukam kungam ! “
Cheets atsēdās un vēl labu brīdi mēģināja attapties no pārsteiguma, kuru tam bija sagādājusi rudā šķelme. – “Kas tas bija, un vai tas vispār bija !? Bet ja tas bija, tad, kas tas bija, sapnis, vīzija, murgs vai kas cits…” Lielais dzīvnieks sirdīgi sapurināja galvu, lai izpurinātu šīs domas, apsēdās uz akmens, ciemos iešanas kāre kaut kur bija pazudusi. Ar nagiem paplosijis priedi un kā nākas pameslojis tās saknes, zvērulis devās kurp acis rāda, bez īpaša mērķa un nodomiem…

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?