Bet ja tā padomā... Parasti sacenībās kaukur iekārtojoties vai arī ciemos es tiešām jutos kā mājās, bet īstenībā man nav vietas, kuru es sauktu par mājām...savām mājām... Pa šiem 17 gadiem man ir bija 8 vai 9 dzīvesvietas un vienā visilgāk pavadītais laiks ir ~6g... pārējās kā kura... mjā un tgd būs vēlviena. praktiski jaw ir, bet tās arī nav manas, tās ir K. mājas... tad varbūt pāriesim uz to Rīgu, ja nē tad tik un tā mēs meklēsim savu atsevišķu dzīvokli. Man ir bez maz vai īsta klaidoņa dzīve...nav ne māju, ne normālas ģimenes... Fuck un es vēl kādreiz uzskatīju, ka mēs ar mammu esam nu tik...to ka viņa man ir nu tik nepieciešama, bet tgd. Atnāku - ko tu te dari? Kāpēc tad nenakšņo pie K.
...šobrīd esmu sarūgtināta un jūtos salauzta. Bet vajag arī to...