izgāju ārā un vnk sāku klaiņot pa pilsētu...tā kā pārējie bija skolās vai darbā neviena parastajās pulcēšanās vietās nebija... atcerējos, ka Karīna sen nav redzēta un nozagu 10min viņas darba laika...
pēc sarunās ar viņu man, ja godīgi gribējās viņai ieteikt, lai viņa savējo pamet...
viņai nav vairs jūtu...bet turās, jo 2g kā jau kopā un viņš viņu mīl... viņai ir apnicies, bet viņa nespēj pateikt, ka viss beidzies. galvenais, ka viņš to visu apzinās, bet neko nedara un pacieš to, ka jūtas vairs nav abpusējas....

next atcerējos, ka man taču šovakar jābrauc palīdzēt visu iekārtot priekš sacensībām... makā bija lats un sīcene... uzraxtīju draugam un aidā uz Rīgu...tgd nav diezko spožāka situācija un no viņa iedotā 5-īša arī palika 2 lati un sīcene... bet vismaz cigas ir kabatā un kaut kādu paiku arī varēšu nopirkt.. vienīgi žēl, ka šmigai nesanāks...

un ceru, ka izdosies rītdienas pasākums! bāc... ja tas viss būtu noticis šodien es viņus visus būtu varējusi izmitināt :( bet rīt jau vairs ne :(