naf! negribu uz skolu. negribu.

un ja vēl tas vēders arī nesāpētu... pēc laiciņa laikam būs jāiedzer vēlviena tablete... šai tā kā vajadzēja iedarboties! grrr...


es slikti pamesu tuvu cilvēku dusmas...tas bija toreiz, kad bija pasākums pie Artūra un mēs ar K. devāmies mājās. gribējām saukt taxi, bet visi bija aizņemti un viņš no visa spēka trieca pudeli pret asfaltu.
es burtiski izjutu visu! pilnīgi visu tikai palēninājumā. vieglo džinkstoņu, kad pudele saskārās ar ielu, to kā tā ieplaisāja un ar skaļu pretīgu troksni lēnām šķīda gabaliņos, kas pēc tam inerces pēc pacēlās gaisā un vēlreiz triecās pret asfaltu, izkaisoties pa visu to laukumu...
...vēl kādu brīdi izjutu visu to kopā vienā mirklī, kas iepriekš likās, ka ilgst veselu mūžību...pēc tam arī kādu laiciņu nepazuda tā pretīgā sajūta...