Ej projām!
Liec mani mierā!
Es to nespēju izturēt.
Pazūdi miglā!
Nenāc klāt!
Tu atnāci ar lietu
un asarām, ko es lēju.
Es to vairs nevaru.
Liec mani mierā!
Tu izsūc visu manu prieku.
Tu paņem mani visu.
Tu liec aizmirst šo pasauli.
Tu liec man visu piekāst.
Bet es to nespēju.
Es neesmu tāda, kāds esi Tu!

***

Dienās, kad nepārtraukti līst lietus
Man prātā nāk, tas, kas toreiz notika,
Tas ko gribu aizmirst.


...kārtojot atradu šo lapiņu. saraxtīta pirms ēm 2-3g.
līdz šim joprojām neesmu sapratusi vai Šis Viņš vnk bija mans iztēles auglis vai manas sajūtas tikai personificētas, vai vēl sazin kas... bet es no Šī netiku vaļā, lai kā arī censtos. bet atceros arī to, ka man tas patika un vēlējos, lai viņš paliek. un tā es cīnījos pati ar sevi, grimdama drūmumā un skumjās. Viņa dēļ.