savvaļas augs - [entries|archive|friends|userinfo]
edGars

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| puksts dēlis pielāgot piebildes + tīrie ]

[11. Jun 2017|20:25]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
jau kādu laiku gribas uzrakstīt.
jā, tas nozīmē, ka pašsajūta ir šķība.

domāju, cik nopietna ir `naudas lieta`.
kādu laiku pietika un par to nedomāju un bija labi.
tagad pie horizonta atkal parādās neziņa un tukšums.

citas `tēmas` pārmēru nesatrauc. ne attiecības (laikam ar sevi esmu mērenos draugos, tāpēc nesasprindzina būšanas vai nebūšanas ar citiem), ne veselība (neesmu liels naidnieks sev, zemapziņa nav kaujinieciski noskaņota pret mani).

eksistenciālā tēma arī neurdī. Nav uzmācīgu domu par `būšanas` izbeigšanu. (pastāv gan teorētiski apsvērumi, ka tas īsti neesot iespējams. (ar rumpja izbeigšanu nepietiekot) kas to lai zina.).

dziesmā: apraks tevi, apraks mani. (alvas zaldātiņi)


nu labi, protams dzīvoju no kļūdas uz kļūdu. lai. un ko nu par to.
mācos nenožēlot. it kā sanāk, bet varētu labāk.

par veselību - tā sirds pavisam negrib stāties. esmu arī piebremzējis ar aktivitātēm. Nav finanses un spiedoša vajadzība iet pie dakteriem un nav intereses pašam pētīt kas un kā. Jā, protams, nav arī pietiekama sevis mīlestība, lai par sevi rūpētos.

tā. dzīvoju nesteidzīgi. prokrastinēju, bet nu tas vairs nav tik uzkrītoši, jo nav skaidri definēti pienākumi. Teorētiski... viss iet uz grunti. Praktiski - tas notiek lēnām. Faktiski jau nekas būtiski nemainīsies. Vienīgi varbūt skaidri neredzu `grunts` virzienu.

Gan jau. Vēl kādu reizi arī manā smilšu kastē kāds zilonis iekāps. Pirms tā galīgi aizaugs ar zāli.


Bet... ir jau arī interesanti. Reizēm netiek aizmirsts jautājums: `kam tas viss?`. Tas mazliet nomierina.

`Spītīgi` paturu prātā laika `šķidro` dabu.


Nav liela sapratne par to, kam/kā/vai būtu jāpalīdz. Kaut kas tiek darīts. Uz aklo..
Linkir doma

Comments:
[User Picture]
From:[info]az
Date:11. Jūnijs 2017 - 23:28
(Link)
labi, ka tava sirds vēl nestājas ;]]]
nezinu, izlasīju, no visa tāds prieks nāk, izņemot naudu, kas, protams, ir tāda nekontrolējami brīva enerģija
un tik forši, ka tu esi mērenos draugos un un un, ko vispār vēl var vairāk vēlēties, dzīvot kopā ar kādu, kas patīk ;]]]
[User Picture]
From:[info]az
Date:11. Jūnijs 2017 - 23:33
(Link)
ai, tā sapriecājos, ka tu te esi šodien, tagad sēžu un smaidu un domāju, varbūt tev ir kāda Dziesma, tev parasri ir kaut kāda dziesma, kas iederas un palīdz, alvas zaldātiņi ir viss, kas ir?
negribas, protams, būt alkatīgai vai lik tev smagi domāt, bet ja nu.
[User Picture]
From:[info]az
Date:11. Jūnijs 2017 - 23:35
(Link)
how cool that you are ;]]]]]]]]
es vēl joprojām priecājos
iedzeršu tēju, varbūt pāries ;]]]
[User Picture]
From:[info]celies
Date:11. Jūnijs 2017 - 23:51
(Link)
prieks. mulsums. gods. (darīt Tev labu)

ja par nejaušām, bet derīgām skaņām, tad tā ir Tumsa.
kolekcija Dzīve kā košums. Īstajā brīdī skanēja Tik un tā jau nesapratīs.

/domāju, no kā un uz ko ir tā tava gribēšana beigt priecāties. lai gan... es jau daru līdzīgi. cenšos nešūpoties pārmēru. lai pēc priekiem bēdas nenāktu.

man arī ir prieks, ka es Tev kaut mazlietiņ deru.
stc man noskaņojums uzlabojās un tagad top šāds tāds zīmējums. lai gan gulēt nāktos
[User Picture]
From:[info]az
Date:12. Jūnijs 2017 - 00:01
(Link)
hm, šūpoties gan man patīk, ļoti ļoti, ļoti ļoti
bet tas prieks druksu par augstu, par daudz, nav vārdiem vietas, tomēr gribas tā pieklājīgāk uzvesties

Slow Sculpture by Theodore Sturgeon, 1971 Hugo Award
"Were you looking for something?" he asked her.
"No," she said. "Yes."
He could smile. Though it did not last long she found the expression surprising in a face like his.
"That's not what is called, in a court of law, a responsive answer."
She glanced across the hillside, metallic in that late light. There wasn't much on it—rocks, weeds the summer was done with, a tree or so, the orchard. Anyone present had come a long way to get here.
"It wasn't a simple question," she said, tried to smile and burst into tears.
She was sorry and said so.
"Why?" he asked.
This was the first time she was to experience this ask-the-next-question thing of his. It was unsettling. It always would be—never less, sometimes a great deal more.
"Well—one doesn't have emotional explosions in public."
"You do. I don't know this one you're talking about."
"I guess I don't either, now that you mention it."
"Tell the truth then. No sense in going around and around about it: He'll think that I... and the like. I'll think what I think, whatever you say. Or—go down the mountain and just don't say any more." She did not turn to go, so he added: "Try the truth, then. If it's important, it's simple. And if it's simple it's easy to say."
"I'm going to die!" she cried.
"So am I."
[User Picture]
From:[info]celies
Date:12. Jūnijs 2017 - 08:19
(Link)
labrīt!

stāstiņu nesapratu.

pieklājīgi vajag :) Vēl nesen atcerējos notikumu no bērnības par `lielu mīlēšanu`. Mazu trusīti bērns tik ļoti samīļoja, ka aiz pārdzīvojumiem tas nākamajā dienā nomira.
[User Picture]
From:[info]az
Date:12. Jūnijs 2017 - 09:05
(Link)
hey ;]

stāsts ir par to pašu pieklājību, kas arī trusīti būtu izglābusi, tikai otrādāk

tas ir tad, ka viņa atvainojas un saka "Well—one doesn't have emotional explosions in public.", un viņš saka "You do."
tas nozīmē, ka lai cik ļoti pieklājīgi tu varētu gribēt uzvesties, tu esi tu (vai, šajā situācijā, es esmu es), ko tur daudz