tas bija vairāk bērnībā, kad tēti nekad nevarēja sagaidīt pilsētā ar auto. Tad ar mammu pārstājām kaut ko sarunāt. Vienkāršāk bija aizbraukt ar autobusu un aiziet mājās ar kājām.

es šoreiz negribēju būt ļauns. domu tādu apsvēru. bet atliku, domāju, kaut kad, kādu no nākamajām reizēm. Bet es spēju ;) Būt auksts. Un mainīt plānus, ja neierakstās. Varu gaidīt, mēdzu, bet varu arī negaidīt. Man nav žēl tad, ja apvainojas un domā par pasaules (manu) netaisnību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hmz - man tas pat nešķiet nekāds baigais ļaunums. Tb pēc principa "ja jau cilvēks neuzskata sarunāto par tik svarīgu, lai kaut pabrīdinātu, ka kavēsies", tad nu prezumēju, ka vispār nav pasākums aktuāls un tinos nost / turpinu pasākumu vienatnē.

Pagaidām dzīvē ir pierādījies, ka tos cilvēkus, ar kuriem ir bijis vērts satikties tajās reizēs, satieku arī, ja esam kaut ko pārpratuši, nesapratuši, nokavējuši, utt. A nesatiktos satiekot vēlāk kkad, saprotu, ka tāpat nekas jēdzīgs nebūtu sanācis..

Tb astroloģijai un enerģētikai var ticēt vai neticēt, bet laikam tomēr tā ir, ka ir cilvēki, ar kuriem tā iepēja nonākt vienā laikā, vienā punktā ir vnk pārlieku maza. :) Značit arī nevajag.. Un tieši tāpat ir cilvēki, ar kuriem lietas dažkārt tiek sarunātas tikai ĻOIT aptuveni, bet vienmēr attopamies vienā laikā, vienā vietā, bez liekas gaidīšanas, utt.

(Reply to this) (Parent)