|
20. Sep 2013|23:31 |
tas bija vairāk bērnībā, kad tēti nekad nevarēja sagaidīt pilsētā ar auto. Tad ar mammu pārstājām kaut ko sarunāt. Vienkāršāk bija aizbraukt ar autobusu un aiziet mājās ar kājām.
es šoreiz negribēju būt ļauns. domu tādu apsvēru. bet atliku, domāju, kaut kad, kādu no nākamajām reizēm. Bet es spēju ;) Būt auksts. Un mainīt plānus, ja neierakstās. Varu gaidīt, mēdzu, bet varu arī negaidīt. Man nav žēl tad, ja apvainojas un domā par pasaules (manu) netaisnību. |
|