Pirmā diena
Kaut kādos dzīves brīžos rodas nepārvarama vēlme pēc X, Y, Z. Konkrētajā brīdī liekas pamodusies neapslāpējama vēlme pēc socializācijas un cilvēku klātbūtnes. Nē, ne internetā, realitātē. Pēdējie pāris gadi pavadīti maršrutā no mājām līdz darbam ar uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmām novirzēm un imho tas nedaudz noved cilvēku noteiktā stadijā (permanent brain damage?), kad neviļus sāc domāt, ko tu dari ar savu dzīvi. Ko daru es? Devotēju darbam? Kāpēc? Lai labāk dzīvotu? KAD dzīvotu?

Es zinu, ka visi, "no šīs dienas es" un līdzīgie teksti ir pamatīga demagoģija (pamatā), bet es tomēr pacentīšos. Mans "no šīs dienas es" būs "vismaz vienu vakaru nedēļā pavadīt ārpus darba un mājām - bārā, klubā, whatever". Kazi izdosies...