Pirms 3 dienām apritēja mana 6 mēnešu jubileja ar savu sievieti. Šis laiks ir paskrējis tik pat ātri kā pirmais sekss pēc vasaras nometnes. To pat varētu raksturot tādās pašās stadijās - trauksmainais sākums, neveiklais darbības process un kaunpilnās beigas. Šovakar sēžot savās mājās un dzerot skrūvi (cidoniju sula + šņabis) sāku aptvert, ka vaina nav manī vai viņā, bet... ko gan es te mēģinu apmuļķot.. vaina ir kādā no mums.. vai nu manī, kurš vienmēr mēģina pierādīt sevi un savu taisnību, kā jau kārtīgi azartiskam vīrietim pienākas, vai viņā kā vecākai un daudz pieredzējušākai sievietei.. protams, ja to uzraksta tā, tad vaprosu ņetu, bet tāda sajūta, ka tas tiek izmantots un vienmēr esmu vainīgs es. Kāpēc tu ar mani nerunā miegā? Kāpēc Kims Ziemeļkorejā trako? Kāpēc suņi osta viens otram dibenu? kāpēc delfīni ir tik lieli perversuļi un nimfomāni? ja es nevaru konkrēti atbildēt uz kādu no šiem jautājumiem, tad vainīgs esmu es.. Principā, nezināšana neatbrīvo no atbildības, bet vai tāpēc tas ir jāpārvērš par Koru kariem 3?? neskatāmu un nebaudāmu pasākumu, kuru neērti skatīties ar omi? ir cilvēki kuri mēģina savu taisnību un netaisnību pierādīt pat stāvot un pirātu kuģa dēļa pašas malas, tas, protams, ir apsveicami, ka viņi pieturās pie sava viedokļa, bet vai tas viņus nepadara par.. par.. par kko tādu, kas man vienkārši nenāk galvā..

kāpēc tu izmaini un pielāgo pusi savu dzīves, kamēr citi nav spējīgi mainīt pat atsevišķas detaļas? uzreiz pārņem sajūta, ka tu neesi svarīgs un, ka tam visam nav nozīmes.. patiesību tu zināsi tikai pēc kāda, laika.. uzreiz tev neviens nepateiks, ka tam nav jēga un, ka tas nav loģiski.. tikai pēc kādiem 4 mēnešiem tu sapratīsi, ka atrodies vietā kurā tu negribi atrasties un kurā tevi neviens negrib redzēt.. lai cik skumji tas skanētu..

vai ir atbilde uz jautājumu: vai es tev nozīmēju tik pat ļoti, cik tu man? un pavisam vienkārši - jā.. ja neesi pilnīgs idiots un acis tev nav domātas, lai nēsātu brilles, tad tas ir tik pat viegli pamanāms kā tautu meita uz Just dance flora...

ja tev ir sajūta, ka kkas nav kārtībā, tad 80% tev ir taisnība.. un pārējos 20% tu kļūdies tikai par detaļām..
un tās detaļas pārsvarā nosaka, vai tava nākotne ir jau iepriekš noteikta..

šobrīd jūtos tik dusmīgs gan uz sevi gan uz viņu, ka vairs nevaru..
kāpēc man vienmēr ir jābūt tam muļķim, kas piekāpjas un mainās.. kāpēc viņa nevar būt tā, kas pieļauj kaut vienu izmaiņu??!!!!!
kāpēc man ir jābūt tam, kurš sadzīvo ar visu.. kaut vai ar 7m garu pitonu dzīvojamā istabā..

Te atkal es.. pa ilgiem laikiem ir sakrājies ko pateikt, bet nav bijis drosmes to pateikt cilvēkam kuram tas būtu jādzird un jāzin VISvairāk.. tā vien škiet, ka dzīvē viss ir nostājies tajās sliedēs uz kurām jau SEN esmu cerējis, tomēr kkas traucē.. tā nav viņa vai kkas cits, bet gan es pats.. es pats traucēju sev izbaudīt šo lielisko laiku.. visu laiku izdomājot kkādas stulbas un nevienam nevajadzīgas problēmas.. bet rodas jautājums: KĀPĒC? Ja jau man šis cilvēks tik ļoti, sasodīti patīk..gluži kā patīk pirmā diena vasaras brīvlaikā, jeb kā nakts pirms pirmās ekskursijas mācoties sākumskolā..
ja jau šis cilvēks ir vienīgais, kas manī spēj izraisīt smaidu pat vissliktākajā dienā.. tad faking --- KĀPĒC?
Vai tāpēc, ka man liekas, ka viņa man nepietiekoši pievērš uzmanību, vai tāpēc, ka man liekas, ka pus Rīga ir tikpat traka pēc viņas kā es, vai tāpēc, ka man kā parastam čalim tik lieliskai sievietei nav ko piedāvāt?? Vai vnk tāpēc, ka es baidos no paša trakākā, kas varētu notikt.. no tā, ka šis sapnis kādu dienu varētu vnk beigties un es sevi tam jau iepriekš mēģinu sagatavot?
Vienīgais ko es zinu droši ir tas, ka šīs bezjēdzīgās pašizdomātās problēmas ir jāizbeidz, kamēr viņai vēl nav beigusies pacietība.. jātiek galā ar savām uzticēšanās problēmām un jāsāk noticēt tam, kas notiek, jo dažreiz tiešām pārņem sajūta, ka tas viss tiešām ir tikai viens liels sapnis un es to visu neesmu pelnījis.. gandrīz jau uzrakstīju vārdu spainis.. tas gan būtu traki smieklīgi.. emm.. zinu, ka tas nebūs rīt vai parīt, bet tas notiks.. jo viņas dēļ esmu gatavs pat ēst sautētus dārzeņus..
Kā teiktu mani angļu draugi.. in the final I would like to sum up some things.. jeb latvju mēlē sakot.. beigu beigās gribēju piebilst tikai to, ka viņa ir labākais, kas ar mani ir noticis..
Čau..
Ar cieņu, jūsu padevīgais kalps..

sen neko neesmu rakstījis un lieta tajā, ka nav ko rakstīt.. viss beidzot manā dzīvē ir sakārtojies. JĀ-skolā vēl ir nepatikšanas, JĀ-nevaru ciest savu darbu, JĀ-futbolā viss neiet kā gribētos, BET pa seniem laikiem pieceļoties ir laba sajūta, pieceļoties ir tā sajūta, ka diena jau būs izdevusies, jo zinu, ka satikšu viņu un varēšu turēt savās rokās..

pat nepamanīju to brīdi, kad no sevis nīstoša, nožēlojama tipa kļuvu šāds.. cilvēki vienmēr runā, ka ir kāds, kas visu maina, ka notiek kkas tāds, kas liek tev nodzīt matus vai uztaisīt tetovējumu uz labās pēdas simbolizējot savu piekrišanu fašismam.. vienmēr ir kas tāds, kas liek tev sevi mainīt, kas liek tev darboties pavisam citā ātrumā un režīmā.. manā gadījumā tā ir viņa.. ar mani notika pavisam vienkāršais un tajā pašā laikā neiespējamais - viņa.. viņa tgd griež manu pasauli un liek tai apstāties..

tu joko, tāpēc, ka tu baidies jeb ko uztvert nopietni, jo ja tu uztversi lietas nopietni, tās liksies tev svarīgas.. un ja tev tās liksies svarīgas, kad viss saies grīztē tu vari tikt sāpināts..

vēl vairāk par TV reklāmām mani tracina sieviešu loģika.. kāpēc man vienu vakaru ar E ir sekss, bet jau nākamajā dienā viņa pret mani izturas kā pret 3.pakāpes brālēnu ko kauns pat sveicināt sociālajos tīklos.. omg.. šī visa padarīšana mani nobeigs.. mana nervu sistēma līdzinās Z-korejai.. viens nepareizs vārds un no dusošā nezvērā var iznākt, kas negaidīts..
pagaidām vienīgā vieta kur par viņu nedomāju ir futbola laukums, lai cik vientiesīgi tas izklausās, bet tā ir vienīgā vieta kur es nedomāju par neko citu kā par spēli ko mīlu..

kamēr man tiek pamazām izklāstīti "spēles" noteikumi no pašas galvenās tiesneses(E) tikmēr viņa ir vienīgā, kas tos pārkāpj.. kpc viņa ir tā, kas dara ko grib un kad grib.. kpc ir tā, ka es tā kā mazs muļķis(kāds es arī 98% arī esmu) ar to vnk samierinos.. aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa.. galvā drausmīgāka putra, nekā tā, kas tiek pasniegta cietumā..

kas ar mani notiek? esmu izgājis no jebkādiem sev kādreiz uzstādītajiem rāmjiem.. esmu tā nokaitinājis sev apkārtējos un tuvos, ka es atkal sev pašam riebjos.. un tas viss tikai tāpēc, ka es netieku galā ar vienu sievieti.. omg.. krītu aizvien dziļāk un dzīļāk..

šodien saņēmu aukstu dušiņu no E.. visu vakaru tāds jocīgs un domīgs.. nekad nebiju iedomājies, ka arī viņai tas varētu būt grūti.. vienmēr galvā sēdēja tāda doma, ka viņai ir pilnīga vara pār mani.. vienmēr bija tāda sajūta, ka es viņai nekas vairāk par kartējo pielūdzēju nekad neesmu bijis un diez vai būšu..

jo vairāk par viņu un mūsu situāciju domāju, jo sliktāk paliek.. varbūt vnk beidzot nostāties ietves malā un gaidīt.. un gaidīt, kas notiks.. vai šis viss, kas mums ir paies garām kā 209 mikriņš vai tomēr vilksies līdzi kā pirmās ataudzētās ūsas..

tagad šeit sēžot, protams, gribētos, lai viss notiek uzreiz.. lai viss notiktu daudz vienkāršāk, bet tāpēc jau tā ir dzīve.. tāpēc jau tā visu sarežģī un padara neciešamu.. tā liek ciest un padara mūs stiprākus, gudrākus un resnākus.. un tajā pašā laikā tā liek mums izjust un izbaudīt katru momentu un padara daudzus no šiem momentiem tik neatkārtojamus..

kas ir vecums?? cik ļoti man tas traucē?? ko man tas nozīmē?? ko tas nozīmē viņai?? kpc tas traucē viņai? vai esmu viņas cienīgs? tik faking daudz jautājumu galvā pēc kārtējā vakara ar skaistāko sievieti ko esmu sastapis.. ar meiteni, kas manī izraisa tikai tās labākās sajūtas.. ar meiteni, kurā esmu faking iemīlējies..
viena no sāpīgākajām lietām ir tā, ka viņa man netic un negrib uzticēties..

baaac.. kur ir dzīves taisnīgums?? abrīnojamākā sieviete, ko esmu saticis ir 4 gadus vecāka par mani.. un šie 4 gadi ir tie, kas liedz viņai mani iepazīt.. liedz viņai saprast kāds es esmu.. liedz viņai izdzīvot, šo tā jau sarežģīto dzīvi, kopā ar mani..

šodien biju uz svinībām, kur jaunais pāris svinēja savu kopā būšanu.. ļoti skaists brīdis, kad divi cilvēki vienojās pavadīt savu atlikušo mūžu viens ar otru.. pasākums ļoti pozitīvs.. daudz citu pāru un ne tikai.. iespējams biju vienīgais cilvēks, kas šādā brīdī spēj būt nožēlojams un bēdīgs, jo VIŅA nav man blakus..

mana galva tgd ir tik piebāzta ar visādām lietām, ka es pat nezinu, kas ir tās kurās vajadzētu ieklausīties un kurās neaa..
katram stāstam ir sākums, vidus un beigas..
nav iespējams aizvietot tādu draugu..
un es vienmēr pasaku to, kas man ir nodomā, un tas vienmēr mani iedzen napatikšanās..

viss ko es gribu zināt, ir tas vai tu padomāji pirms mani noskūpstīji..


"It's better to have loved and lost
Than never to have loved at all.”

viena no trakākajām nedēļas nogalēm kāda man ir bijusi pēdējā laikā.. daudz, kas sadarīts un sasniegts.. progress vienās attiecībās, bet kārtīgs solis atpakaļ citās.. būs jāpārdomā, kas un kā.. jāizvirza prioritātes un jāliek citiem padomāt..

retu reizi spēju aiziet uz darbu ar plašu smaidu uz sejas un, kas pats galvenais-to noturēt līdz pat šim brīdim.. lai arī kādas būtu manas attiecības ar E, bet tas mani padara laimīgu.. mani padara laimīgu tas brīdis kad varu viņu vērot un vnk neko neteikt.. mani padara laimīgu tas brīdis, kad viņa rakstot sms pie sevis murmina.. mani padara laimīgu tas brīdis, kad pirmais ko no rīta ieraugu ir viņa..
mani padara laimīgu viņa..

es tevi redzu, kad aiztaisu acis ciet
it kā tu man būtu uzzīmēta uz plakstiņiem.. es esmu slims un mana slimība esi tu..
-skutelis