nakts pārdomas..

Te atkal es.. pa ilgiem laikiem ir sakrājies ko pateikt, bet nav bijis drosmes to pateikt cilvēkam kuram tas būtu jādzird un jāzin VISvairāk.. tā vien škiet, ka dzīvē viss ir nostājies tajās sliedēs uz kurām jau SEN esmu cerējis, tomēr kkas traucē.. tā nav viņa vai kkas cits, bet gan es pats.. es pats traucēju sev izbaudīt šo lielisko laiku.. visu laiku izdomājot kkādas stulbas un nevienam nevajadzīgas problēmas.. bet rodas jautājums: KĀPĒC? Ja jau man šis cilvēks tik ļoti, sasodīti patīk..gluži kā patīk pirmā diena vasaras brīvlaikā, jeb kā nakts pirms pirmās ekskursijas mācoties sākumskolā..
ja jau šis cilvēks ir vienīgais, kas manī spēj izraisīt smaidu pat vissliktākajā dienā.. tad faking --- KĀPĒC?
Vai tāpēc, ka man liekas, ka viņa man nepietiekoši pievērš uzmanību, vai tāpēc, ka man liekas, ka pus Rīga ir tikpat traka pēc viņas kā es, vai tāpēc, ka man kā parastam čalim tik lieliskai sievietei nav ko piedāvāt?? Vai vnk tāpēc, ka es baidos no paša trakākā, kas varētu notikt.. no tā, ka šis sapnis kādu dienu varētu vnk beigties un es sevi tam jau iepriekš mēģinu sagatavot?
Vienīgais ko es zinu droši ir tas, ka šīs bezjēdzīgās pašizdomātās problēmas ir jāizbeidz, kamēr viņai vēl nav beigusies pacietība.. jātiek galā ar savām uzticēšanās problēmām un jāsāk noticēt tam, kas notiek, jo dažreiz tiešām pārņem sajūta, ka tas viss tiešām ir tikai viens liels sapnis un es to visu neesmu pelnījis.. gandrīz jau uzrakstīju vārdu spainis.. tas gan būtu traki smieklīgi.. emm.. zinu, ka tas nebūs rīt vai parīt, bet tas notiks.. jo viņas dēļ esmu gatavs pat ēst sautētus dārzeņus..
Kā teiktu mani angļu draugi.. in the final I would like to sum up some things.. jeb latvju mēlē sakot.. beigu beigās gribēju piebilst tikai to, ka viņa ir labākais, kas ar mani ir noticis..
Čau..
Ar cieņu, jūsu padevīgais kalps..