ir reizes, kad domā, ka vienīgā izeja no attiecībām ir vienkārši visam atmest ar roku, pagriezties un aiziet. kādu laiku jau cīnos ar to sajūtu sevī, ka mīli un ienīsti otru vienlīdz spēcīgi. viņa ir vienīgais cilvēks, kas mani var izvest no pacietības ar vienu vienīgu kustību un likt man smaidīt pat tajos momentos, kad neciešu pat centimetru uz viņas ķermeņa, taču visam tam pāri, es viņu mīlu tik traki, ka jūku prātā..

nu čau visiem maziem un lieliem zīdītājiem..

sen neesmu izlicis uz, baltā un mirdzošā, datora ekrāna savas sajūtas.. Kādu laiku, pat bija piemirsies par šīs vietnes esamību. (SHAME ON YOU)
nu jau kāds laiciņš ir pagājis un manā dzīvē ir sperti daži neveikli un pat autisma pilni soļi.. esmu ievācies pie savas draudzenes un viņas draudzenes (it's not a sick threesome).. dzīvojam laimīgu dzīvi trijatā cik nu tas ir iespējams. ir, protams, savas blaknes, kas kā jau gaidāms nav pozitīvas, bet nu dzīvojam un viens otram krītam uz nerviem. Vai kāds no vīriešu dzimtas lasītājiem ir dzīvojis ar divām sievietēm? ja pēc visām aptaujām un izdzīvojušo liecinieku stāstiem var spriest, tad dzīvot ar vienu nav nekāds cukurs, bet divas.. tam visam varētu veltīt veselu atkāpi vien, kādas sagaida neērtības, lai tikai nomazgātos.. bet nu viens jautājums man ir.. kā visas sievietes vēl nav plikpaures?? man tāda sajūta, ka jums visām jau sen būtu jābūt tik pat daudz matiem kā Homēram..

protams, ka vīrieši nav nekādas dieva dāvanas.. bet nu man liekas, ka esmu samērā kārtīgs, un 100% esmu kārtīgāks, nekā man līdzās gulošā sieviete.. ja parasti ir jābļauj, ka veči aiz sevis atstāj zeķes, tad šeit ir gluži otrādi.. plus tam visam vēl nāk komplektā zeķu bikses un tās mazās huiņas ko sprauž matos(ja, protams, nekskaita pašus matus).. kādas 3 reizes gandrīz esmu ar viņām sadūries gultā.. kur tik viņas nav?? gultā, vannas istabā, uz grīdas, makaronos.. vājprāts..

bet nu.. tas jau ir tas uz ko visi tik ļoti tiecās? bagātībā un nabadzībā? kārtībā un haosā? ieskautam matos vai zeķu biksēs?

Pirms 3 dienām apritēja mana 6 mēnešu jubileja ar savu sievieti. Šis laiks ir paskrējis tik pat ātri kā pirmais sekss pēc vasaras nometnes. To pat varētu raksturot tādās pašās stadijās - trauksmainais sākums, neveiklais darbības process un kaunpilnās beigas. Šovakar sēžot savās mājās un dzerot skrūvi (cidoniju sula + šņabis) sāku aptvert, ka vaina nav manī vai viņā, bet... ko gan es te mēģinu apmuļķot.. vaina ir kādā no mums.. vai nu manī, kurš vienmēr mēģina pierādīt sevi un savu taisnību, kā jau kārtīgi azartiskam vīrietim pienākas, vai viņā kā vecākai un daudz pieredzējušākai sievietei.. protams, ja to uzraksta tā, tad vaprosu ņetu, bet tāda sajūta, ka tas tiek izmantots un vienmēr esmu vainīgs es. Kāpēc tu ar mani nerunā miegā? Kāpēc Kims Ziemeļkorejā trako? Kāpēc suņi osta viens otram dibenu? kāpēc delfīni ir tik lieli perversuļi un nimfomāni? ja es nevaru konkrēti atbildēt uz kādu no šiem jautājumiem, tad vainīgs esmu es.. Principā, nezināšana neatbrīvo no atbildības, bet vai tāpēc tas ir jāpārvērš par Koru kariem 3?? neskatāmu un nebaudāmu pasākumu, kuru neērti skatīties ar omi? ir cilvēki kuri mēģina savu taisnību un netaisnību pierādīt pat stāvot un pirātu kuģa dēļa pašas malas, tas, protams, ir apsveicami, ka viņi pieturās pie sava viedokļa, bet vai tas viņus nepadara par.. par.. par kko tādu, kas man vienkārši nenāk galvā..

kāpēc tu izmaini un pielāgo pusi savu dzīves, kamēr citi nav spējīgi mainīt pat atsevišķas detaļas? uzreiz pārņem sajūta, ka tu neesi svarīgs un, ka tam visam nav nozīmes.. patiesību tu zināsi tikai pēc kāda, laika.. uzreiz tev neviens nepateiks, ka tam nav jēga un, ka tas nav loģiski.. tikai pēc kādiem 4 mēnešiem tu sapratīsi, ka atrodies vietā kurā tu negribi atrasties un kurā tevi neviens negrib redzēt.. lai cik skumji tas skanētu..

vai ir atbilde uz jautājumu: vai es tev nozīmēju tik pat ļoti, cik tu man? un pavisam vienkārši - jā.. ja neesi pilnīgs idiots un acis tev nav domātas, lai nēsātu brilles, tad tas ir tik pat viegli pamanāms kā tautu meita uz Just dance flora...

ja tev ir sajūta, ka kkas nav kārtībā, tad 80% tev ir taisnība.. un pārējos 20% tu kļūdies tikai par detaļām..
un tās detaļas pārsvarā nosaka, vai tava nākotne ir jau iepriekš noteikta..

šobrīd jūtos tik dusmīgs gan uz sevi gan uz viņu, ka vairs nevaru..
kāpēc man vienmēr ir jābūt tam muļķim, kas piekāpjas un mainās.. kāpēc viņa nevar būt tā, kas pieļauj kaut vienu izmaiņu??!!!!!
kāpēc man ir jābūt tam, kurš sadzīvo ar visu.. kaut vai ar 7m garu pitonu dzīvojamā istabā..

Te atkal es.. pa ilgiem laikiem ir sakrājies ko pateikt, bet nav bijis drosmes to pateikt cilvēkam kuram tas būtu jādzird un jāzin VISvairāk.. tā vien škiet, ka dzīvē viss ir nostājies tajās sliedēs uz kurām jau SEN esmu cerējis, tomēr kkas traucē.. tā nav viņa vai kkas cits, bet gan es pats.. es pats traucēju sev izbaudīt šo lielisko laiku.. visu laiku izdomājot kkādas stulbas un nevienam nevajadzīgas problēmas.. bet rodas jautājums: KĀPĒC? Ja jau man šis cilvēks tik ļoti, sasodīti patīk..gluži kā patīk pirmā diena vasaras brīvlaikā, jeb kā nakts pirms pirmās ekskursijas mācoties sākumskolā..
ja jau šis cilvēks ir vienīgais, kas manī spēj izraisīt smaidu pat vissliktākajā dienā.. tad faking --- KĀPĒC?
Vai tāpēc, ka man liekas, ka viņa man nepietiekoši pievērš uzmanību, vai tāpēc, ka man liekas, ka pus Rīga ir tikpat traka pēc viņas kā es, vai tāpēc, ka man kā parastam čalim tik lieliskai sievietei nav ko piedāvāt?? Vai vnk tāpēc, ka es baidos no paša trakākā, kas varētu notikt.. no tā, ka šis sapnis kādu dienu varētu vnk beigties un es sevi tam jau iepriekš mēģinu sagatavot?
Vienīgais ko es zinu droši ir tas, ka šīs bezjēdzīgās pašizdomātās problēmas ir jāizbeidz, kamēr viņai vēl nav beigusies pacietība.. jātiek galā ar savām uzticēšanās problēmām un jāsāk noticēt tam, kas notiek, jo dažreiz tiešām pārņem sajūta, ka tas viss tiešām ir tikai viens liels sapnis un es to visu neesmu pelnījis.. gandrīz jau uzrakstīju vārdu spainis.. tas gan būtu traki smieklīgi.. emm.. zinu, ka tas nebūs rīt vai parīt, bet tas notiks.. jo viņas dēļ esmu gatavs pat ēst sautētus dārzeņus..
Kā teiktu mani angļu draugi.. in the final I would like to sum up some things.. jeb latvju mēlē sakot.. beigu beigās gribēju piebilst tikai to, ka viņa ir labākais, kas ar mani ir noticis..
Čau..
Ar cieņu, jūsu padevīgais kalps..

sen neko neesmu rakstījis un lieta tajā, ka nav ko rakstīt.. viss beidzot manā dzīvē ir sakārtojies. JĀ-skolā vēl ir nepatikšanas, JĀ-nevaru ciest savu darbu, JĀ-futbolā viss neiet kā gribētos, BET pa seniem laikiem pieceļoties ir laba sajūta, pieceļoties ir tā sajūta, ka diena jau būs izdevusies, jo zinu, ka satikšu viņu un varēšu turēt savās rokās..

pat nepamanīju to brīdi, kad no sevis nīstoša, nožēlojama tipa kļuvu šāds.. cilvēki vienmēr runā, ka ir kāds, kas visu maina, ka notiek kkas tāds, kas liek tev nodzīt matus vai uztaisīt tetovējumu uz labās pēdas simbolizējot savu piekrišanu fašismam.. vienmēr ir kas tāds, kas liek tev sevi mainīt, kas liek tev darboties pavisam citā ātrumā un režīmā.. manā gadījumā tā ir viņa.. ar mani notika pavisam vienkāršais un tajā pašā laikā neiespējamais - viņa.. viņa tgd griež manu pasauli un liek tai apstāties..

tu joko, tāpēc, ka tu baidies jeb ko uztvert nopietni, jo ja tu uztversi lietas nopietni, tās liksies tev svarīgas.. un ja tev tās liksies svarīgas, kad viss saies grīztē tu vari tikt sāpināts..

vēl vairāk par TV reklāmām mani tracina sieviešu loģika.. kāpēc man vienu vakaru ar E ir sekss, bet jau nākamajā dienā viņa pret mani izturas kā pret 3.pakāpes brālēnu ko kauns pat sveicināt sociālajos tīklos.. omg.. šī visa padarīšana mani nobeigs.. mana nervu sistēma līdzinās Z-korejai.. viens nepareizs vārds un no dusošā nezvērā var iznākt, kas negaidīts..
pagaidām vienīgā vieta kur par viņu nedomāju ir futbola laukums, lai cik vientiesīgi tas izklausās, bet tā ir vienīgā vieta kur es nedomāju par neko citu kā par spēli ko mīlu..

kamēr man tiek pamazām izklāstīti "spēles" noteikumi no pašas galvenās tiesneses(E) tikmēr viņa ir vienīgā, kas tos pārkāpj.. kpc viņa ir tā, kas dara ko grib un kad grib.. kpc ir tā, ka es tā kā mazs muļķis(kāds es arī 98% arī esmu) ar to vnk samierinos.. aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa.. galvā drausmīgāka putra, nekā tā, kas tiek pasniegta cietumā..

kas ar mani notiek? esmu izgājis no jebkādiem sev kādreiz uzstādītajiem rāmjiem.. esmu tā nokaitinājis sev apkārtējos un tuvos, ka es atkal sev pašam riebjos.. un tas viss tikai tāpēc, ka es netieku galā ar vienu sievieti.. omg.. krītu aizvien dziļāk un dzīļāk..

šodien saņēmu aukstu dušiņu no E.. visu vakaru tāds jocīgs un domīgs.. nekad nebiju iedomājies, ka arī viņai tas varētu būt grūti.. vienmēr galvā sēdēja tāda doma, ka viņai ir pilnīga vara pār mani.. vienmēr bija tāda sajūta, ka es viņai nekas vairāk par kartējo pielūdzēju nekad neesmu bijis un diez vai būšu..

jo vairāk par viņu un mūsu situāciju domāju, jo sliktāk paliek.. varbūt vnk beidzot nostāties ietves malā un gaidīt.. un gaidīt, kas notiks.. vai šis viss, kas mums ir paies garām kā 209 mikriņš vai tomēr vilksies līdzi kā pirmās ataudzētās ūsas..

tagad šeit sēžot, protams, gribētos, lai viss notiek uzreiz.. lai viss notiktu daudz vienkāršāk, bet tāpēc jau tā ir dzīve.. tāpēc jau tā visu sarežģī un padara neciešamu.. tā liek ciest un padara mūs stiprākus, gudrākus un resnākus.. un tajā pašā laikā tā liek mums izjust un izbaudīt katru momentu un padara daudzus no šiem momentiem tik neatkārtojamus..