Gribi lasi,gribi nelasi.
Tikko palasīju savas atmiņas, te, klabē. Viens mans dzejolis, I.Ziedoņa dzejolis, tas, šitas un vēl...tad ieraudzīju viņa ierakstu, pat veselus divus. Viens, kurš manī izraisa emocijas un es gandrīz vienmēr raudu, kad to lasu, jo saprotu, ka arī es tāda esmu, bet otrs, kurš manī izraisa dalītas jūtas-dusmas,skumjas,līdzjūtību un aizvainojumu.Ja viņš to būtu rakstījis tagad, nevis gandrīz pirms gada, kad tikko sagājām kopā, tad es justos aizvainota līdz sirds dziļumiem. Tas bija sen, bet dalītās jūtas no manis nav pazudušas, pat izlasot šo rakstu pēc vairākiem mēnešiem. Varbūt, ka tas ir muļķīgi, bet toreiz mani tas aizskāra ļoti un domās to pārmetu viņam joprojām.