Gribēju kaut ko uzrakstīt par šodienas labajiem notikumiem, bet atnāca viņš, un viss pēkšņi izgaisa no prāta...kaut kas tāds ir viņā, kas esot vienā telpā ar viņu neļauj domāt ne par ko citu.:)

UPD2: ā, atcerējos. šodien bija meiteņdiena, kopistīga meiteņu pasēdēšana, klačas un jaunākās baumas. Kosmētikas maciņa papildināšana. Pīlu barošana un fantastiska tējas dzeršana parkā uz soliņa. Tas bija jauki. Paldies.

UPD3: Godīgi? Žēl. Žēl, ka tētis strādā tālu prom un mājās ir tikai labi jā 3 dienas mēnesī. Šodien aizbraucu līdzi pavadīt. Apskatīju lielo mašīnu. Viņš iedarbināja motoru un nāca atvadīties. Asaras acīs, gan viņam, gan man, gan mammai. Ziniet..nekad viņu tādu nebiju redzējusi. Kad dzīve pagriežas par 180 grādiem, saprotam īstās vērtības. Un to cik svarīgi ir pateikt mīļajiem labu vārdu, ko ikdienā daram tik reti. To saprotam tikai tad, kad..jā, o, jā.. viņu vairs nav blakus katru dienu.

Vajadzēja uzrakstīt.