nostaļģija
seezhu, rakaajos pa savu datoru un atrodu tik daudz vecas dziesmas.Katrai no viņām ir savs stāsts.Seezhu un atceros vecos laikus, un priecaajos, ka tas viss ir pagaajis...pusgads..laikam pietiekoshi ilgs laiks lai aizmirstu...jaa, prieksh manis ir..shobriid es varu teikt...pilniigi aizmirsusi..un tas priecee.Probleemas un sapes jau ir vienmeer...bet to kaa es jutos pirms pusgada nenoveelu nevienam, tieshaam...nevienam, pat ne lajunaakajam ienaidniekam.Buutiibaa to nevar izstaastiit,jo jums to nekad nesaprast, to nesaprot pat mans tuvaakais cilveecinjsh...neviens kas tam ir sekojis liidzi un bijis tajaa iekshaa ar mani...smagi.. tev vienam ir tam jaaiet cauri,tu apzinies, ka blakus ir cilveeki, kas to visu redz un dzird, bet nesaprot.Taa bij viena vieniigaa reize, kad nozheeloju ka neklausiiju draudzeni...patieshaam nozheeloju, kas zin cik daudz iespeeju jaunu buutu bijis tai pusgada laikaa, bet neee...Līvai nevienu nevajag...
jaa.... to visu atcereeties.. tagad taa interesanti.. tik divainas sajuutas paarnjem.. tadas triisinjas paar muguru paarskrien...lai kaa tas bija, es no taa daudz maaciijos... tieshaam daudz.. nebuutu bijis taa visa, varbuut es tagad nebuutu tada kada esmu...shkjeershlji cilveeku ruuda... mani arii noruudija...