Lapsa apklusa un ilgi raudzījās uz mazo princi.
-Lūdzu pieradini mani!-viņa teica.
-Labprāt,-atbildēja mazais princis,-bet man nav daudz laika.Man jāatrod draugi un jāiepazīstas ar daudz ko citu.
-Mēs pazīstam tikai to, ko pieradinām, - sacīja lapsa. -Cilvēkiem vairs nav laika neko iepazīt. Viņi nopērk pie tirgotāja jau visu gatavu. Bet, tā kā nav tirgotāja, kas pārdotu draugus, tad cilvēkiem vairs nav draugu. Ja tu vēlies draugu, pieradini mani!
-Kas atd jādara?-jautāja mazais princis.
-Jābūt ļoti pacietīgam, -atbildēja lapsa. -Vispirms tu apsēdīsies zālē-tā patālāk no manis. Es tevi uzlūkošu ar vienu acs kaktiņu, un tu neko neteiksi. Valoda ir nesaprašanās avots. Bet ar katru dienu tu varēsi apsēsties arvien tuvāk...

-Tieši tas laiks, ko tu veltīji savai rozei, padara šo rozi tik nozīmīgu.Cilvēki ir aizmirsuši šo patiesību,-sacīja lapsa,-bet tev nevajag to aizmirst.Tev vienmēr jābūt atbildīgam par tiem, ko esi pieradinājis.Tev jāatbild par savu rozi...


/Antoine de Saint-Exupery
"Le Petit Prince"/