Šorīt gāju no rīta uz skolu, satuntuļojusies 5cos džemperos, jo man salst jau otro dienu. Pretī nāca kāda jauna sieviete uz gadiem 20. Viņa neviltoti pie sevis smaidīja, smaidīja iekšēji un ārēji.Viņa izskatījā laimīga.
Nācu mājās no skolas un pēdējā krustojumā stāvēja mazs puisītis ar maisiņu piespraustu pie somas. Viņš grozījās no labās puses uz krieso par 45 grādiem un vienreiz iebelza man ar to maisiņu, tad viņš apstājās pagriezās pret mani paskatījās un pasmaidīja, ar neviltotu smaidu.Man pat lamāties vairs negribējās.
Kā es gribētu, lai manī būtu vēl šis neviltotais smaids. Lai vairāk cilvēku man veltītu neviltotu smaidu. Sēžu, sūcu savu ananāsu-laima biezsulu un nu jau esmu aizmirsusi, galveno, ko gribēju teikt. Labs ir jātaisās, lai vismaz kāds prieks-vakarā jāziskatās labi :)