Es sāku pārskatīt savas grāmatas un atradu I.Ziedoņa epifāniju krājumu.Ziniet, es sapratu, ka tas viss, kas tur rakstīts man ir kā slimība...es varu pārlasīt simtiem reižu, bet man neapnīk..Dīvaina sajūta. Šīs epifānijas liekas tik tuvas kā pašas rakstītas un tad ik vienā rindiņā it kā redzu savu dzīvi, kādu īsu mirkli,notikumu no savas dzīves.